Galīcijas un Lodomērijas karaliste

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Galīcijas un Lodomērijas karaliste 1897. gadā.
Galīcijas un Lodomērijas karaliste kā Austroungārijas daļa.

Galīcijas un Lodomērijas karaliste ar Krakovas lielhercogisti un Aušvicas un Zatoras hercogistēm (vācu: Königreich Galizien und Lodomerien mit dem Großherzogtum Krakau und den Herzogtümern Auschwitz und Zator, poļu: Królestwo Galicji i Lodomerii wraz z Wielkim Księstwem Krakowskim i Księstwem Oświęcimia i Zatoru, ukraiņu: Королівство Галичини та Володимирії з великим князіством Краківським і князівствами Освенцима і Затору) bija nomināla karaļvalsts vēsturisko Mazpolijas, Galīcijas un Volīnijas (Vladimirijas) kņazistes teritorijā Austrijas karalistes, vēlāk Austrijas impērijas un Austroungārijas sastāvā.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Mazpolija no 11. gs. kļuva par Polijas valsts kodolu ar Krakovu kā valsts galvaspilsētu. Austrumos no tās no 1140. līdz 1199. gadam Galīcijā pastāvēja Kijevas Krievzemē ietilpstošā Galīcijas kņaziste ar galvaspilsētu Galičā. 1199. gadā Galīcijas kņazisti apvienojot ar Volīnijas kņazisti, tika izveidota Galīcijas-Volīnijas kņaziste, kas 13. gadsimta otrajā pusē kļuva par karalisti.

Ungārijas karalis Andrāšs II 1205. gadā tika kronēts par Galīcijas-Volīnijas valdnieku, jau esot Ungārijas, Horvātijas Dalmācijas, Romas karalis (latīņu: Dei gratia, Hungariae, Dalmatiae Croatiae, Romae, Seruiae, Galliciae, Lodomeriaeque rex).

1392. gadā Galīcijas-Volīnijas teritoriju savā starpā sadalīja Polijas un Lietuvas valdnieki. Ungārijas karaļiem līdz 1527. gadam saglabājās Galīcijas un Lodomērijas valdnieku tituls. To pārmantoja Austrijas monarhi un izmantoja to Pirmās Polijas dalīšanas (1772) laikā, kad Mazpolijas un Galīcijas (bet ne Volīnijas) teritorija nokļuva Svētā Romas impērijas sastāvā esošās Austrijas karalistes, vēlāk Austrijas impērijas un Austroungārijas sastāvā. Pēc Pirmās pasaules kara Mazpolija, Galīcija un Volīnija tika iekļautas Polijas Republikas sastāvā.