Galapagu salas

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Šis raksts ir par salu grupu. Par Ekvadoras administratīvo vienību skatīt rakstu Galapagu Salu province.
Galapagu salas
Galapagu salas
Galapagu salas (Klusais okeāns)
Galapagu salas
Galapagu salas
Ģeogrāfija
Izvietojums Klusais okeāns
Koordinātas 0°32′0″S 90°31′0″W / 0.53333°S 90.51667°W / -0.53333; -90.51667Koordinātas: 0°32′0″S 90°31′0″W / 0.53333°S 90.51667°W / -0.53333; -90.51667
Salu skaits 41
Platība 8010 km²
Garums 440 km
Platums 220 km
Augstākais kalns Vulfa vulkāns
1707 m
Administrācija
Karogs: Ekvadora Ekvadora
Lielākā pilsēta Puertobakeriso Moreno
Demogrāfija
Iedzīvotāji 33 042 (2020. gadā)
Blīvums 4,13/km²
Galapagu salas Vikikrātuvē

Galapagu salas (spāņu: Islas Galápagos jeb Archipiélago de Colón) ir Klusā okeāna salu arhipelāgs, kas sastāv no 13 vulkāniskas izcelsmes salām, 6 mazākām salām un ap 100 klintīm un nelielām saliņām. Pirmā sala varētu būt izveidojusies pirms aptuveni 5—10 miljoniem gadu.[nepieciešama atsauce] Lielākā sala ir Isabela, to ziemeļu pusē šķērso ekvators. Daudzas salas vulkāniskās aktivitātes dēļ joprojām veidojas. Galapagu salu platība ir 8010 km². 2020. gadā Galapagu salās dzīvoja 33,0 tūkstoši iedzīvotāju. Administratīvi Galapagu salas pieder Ekvadorai — salas atrodas apmēram 960 kilometrus uz rietumiem no Dienvidamerikas krastiem un veido Galapagu Salu provinci. 1978. gadā Galapagu salas tika iekļautas UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.

1535. gadā Panamas bīskaps Tomass de Berlanga bija pirmais eiropietis, kas atklāja Galapagu salas. Pēc tam ilgu laiku Galapagu salas bija pirātu un vaļu mednieku bāze. 1832. gadā Galapagu salas tika iekļautas Ekvadoras sastāvā. Galapagu salas ir mājvieta daudziem dzīvniekiem un augiem, kas nav sastopami nekur citur pasaulē. 1835. gadā salu apmeklējuma laikā redzētais ietekmēja angļu dabas pētnieku Čārlzu Darvinu un evolūcijas teorijas attīstību.

Ģeogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Galapagu salu topogrāfiskā karte

Galapagu salās ietilpst 13 salas, kuru platība pārsniedz 10 kvadrātkilometrus, un 19 salas, kuru platība pārsniedz vienu kvadrātkilometru, kā arī daudzas mazākas saliņas un rifi. Pavisam ir 234 salas. Lielākā no salām ir Isabela, tās platība ir 4588 kvadrātkilometri. Piecas lielākās salas ir Isabela, Santakrusa, Fernandina, Santjago un Sankristobala, kuras kopā aizņem 93,2% no visa arhipelāga platības. Isabelas salā atrodas salu augstākais punkts — Vulfa vulkāns (1707 m vjl.)

Galapagu salas atrodas tālu no kontinenta. No Dienvidamerikas krastiem šķir 960 km. Tāpēc Galapagu salas tiek sauktas arī par “pasaules malu”.[1]

Galapagu salas atrodas ekvatoriālajā klimata joslā. Tomēr gar salām plūst aukstā Humbolta straume, kas klimatu salās dzesē.

Dzīvā daba[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Galapagu bruņurupucis (Chelonoidis nigra)

Galapagu salām raksturīgs augsts endēmisma līmenis, aptuveni 30–40% no sugām ir endēmiskas.[2] Viens no Galapagu salu zināmākajiem dzīvniekiem ir Galapagu bruņurupucis. Spāņu konkistadori, ierodoties šajās salās un sastopoties ar šiem milzīgajiem bruņurupučiem, nosauca tās par “Bruņurupuču salām” (spāņu: galápago — ‘bruņurupucis’).

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. «Galápagos Islands» (angļu). Britannica Kids. Skatīts: 2020. gada 5. jūnijā.
  2. «Галапагос острова» (krievu). Большая российская энциклопедия. Skatīts: 2020. gada 5. jūnijā.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]