Pāriet uz saturu

Galileo (navigācijas sistēma)

Vikipēdijas lapa
Galileo pavadoņu izvietojuma redzamība no atrašanās vietas uz Zemes virsmas

Galileo ir globāla pavadoņu navigācijas sistēma, kuru izveidojusi Eiropas Savienības Eiropas Kosmosa aģentūra (EKA) un vada Eiropas Savienības Kosmosa programmas aģentūra (European Union Agency for the Space Programme, EUSPA). Tā ir izvietota Prāgā, Čehijā[1] ar diviem Zemes operāciju centriem Oberpfaffenhofenā (Oberpfaffenhofen) Vācijā (galvenokārt atbildīgs par pavadoņu kontroli) un Fucino (Fucino) Itālijā (galvenokārt atbildīgs par navigācijas datu nodrošinājumu). 10 miljardu EUR vērtā projekta pirmo kārtu nodeva ekspluatācijā 2016. gadā.[2][3] Sistēma ir nosaukta par godu itāļu astronomam Galileo Galilejam.

Viens no Galileo sistēmas uzdevumiem ir nodrošināt augstas precizitātes pozicionēšanas sistēmu Eiropas politiskajai un militārajai vadībai, lai tai nevajadzētu paļauties uz ASV GPS vai Krievijas GLONASS sistēmām, kuras šo sistēmu operatori jebkurā brīdī var izslēgt vai samazināt to precizitāti.[4] Galileo pamata (zemākas precizitātes) signāls tiek nodrošināts par brīvu un ir pieejams ikvienam. Pilnais, kodētais, augstas precizitātes signāls ir pieejams par brīvu valdību pilnvarotiem lietotājiem.[5][6] Tāpat Galileo nodrošina jaunu globālu meklēšanas un glābšanas (search and rescue, SAR) funkciju kā daļu no MEOSAR sistēmas.

Pirmais Galileo izmēģinājumu pavadonis GIOVE-A tika palaists 2005. gada 28. decembrī, kamēr pirmais pavadonis, kas kļūtu par daļu no reāli darbojošās sistēmas, tika palaists 2011. gada 21. oktobrī. Galileo sasniedza sākotnējo operacionālo spēju (Early Operational Capability, EOC) 2016. gada 15. decembrī[7] nodrošinot pamata pakalpojumus ar vāju signālu.[8] 2018. gada oktobrī tika nodoti ekspluatācijā vēl četri Galileo pavadoņi palielinot aktīvo pavadoņu skaitu līdz 18.[9] 2018. gada novembrī Federālā sakaru komisija (Federal Communications Commission, FCC) apstiprināja Galileo izmantošanu ASV.[10] 2024. gada oktobrī bija palaisti 32 pavadoņi un 25 no tiem bija darba kārtībā un strādāja Galileo izvietojumā.[11][12][13] Tiek sagaidīts, ka nākamās paaudzes pavadoņi sāks kļūt pieejami pēc 2026. gada aizvietojot pirmās paaudzes pavadoņus, kurus pēc tam varēs izmantot rezervei. Vairums programmas pavadoņu tika uzbūvēti OHB Brēmenē, Vācijā piedaloties Surrey Satellite Technology (SSTL) Gilfordā, Apvienotajā Karalistē.[14][15][16][17][18]

Galileo sistēma ir precīzāka par GPS ar precizitāti zem viena metra izmantojot pārraidītos navigācijas ziņojumus, kuri ietver datus par pavadoņu atrašanās vietām, (GPS: 3 m)[19] un izmērītā attāluma kļūdu (signal-in-space ranging error, SISRE) līdz pavadonim 1,6 cm (GPS: 2,3 cm) izmantojot reāllaika pavadoņu orbītu un pulksteņu korektūras.[20][21]

Sistēmas īpatnības

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Eiropas Savienības pavadoņnavigācijas sistēmas programmu Eiropadome formāli ar savu rezolūciju ierosināja jau 1999. gadā. Sākotnēji tika plānots, ka sistēma būs pilnā darba kārtībā 2008. gadā, bet savu sākotnējo operacionālo spēju tā sasniedza tikai 2016. gadā. Galileo ieviešanu ilgi kavēja nepietiekams finansējums un politiskas problēmas. No tehnoloģiskā viedokļa sistēma ir ļoti attīstīta, kas zināmā mērā kavēja tās ieviešanu, jo daudzas no Galileo tehnoloģiskajām iespējām apsteidza esošo lietotāju prasības.

Tika izvēlēts tāds signāla formāts, kurš ir līdzīgs un pilnībā savietojams ar GPS signālu. Signāla modulāciju veic ar ciparu kodu un šādu modulāciju dēvē par ar kodu atdalītu, daudzu lietotāju piekļuvi (Code Division Multiple Access, CDMA). Tas atvieglo kombinēto uztvērēju konstruēšanu, tajā pašā laikā neapdraudot GPS militāro izmantošanu.

Galileo netika konstruēts primāri militāriem mērķiem. Sagaidāms, ka sistēma nodrošinās piecus dažādus pakalpojumus:

  • atvērto (Open Service, OS), kurš lietotājiem ir bez maksas un nodrošina GPS līdzīgu precizitāti;
  • komerciālo (Commercial Service, CS), kurš ir kodēts, augstas precizitātes signāls un kurš pieejams par maksu;
  • cilvēku dzīvības aizsardzības (Safety of Life service, SoL), kurš paredzēts lietotājiem, kuriem drošība ir būtiska. Šajā pakalpojumā ir samazināta neparedzētu un nezināmu bojājumu esamība;
  • publisko (Public Regulated Service, PRS), kurš ir ierobežots izmantošanai tikai valdību pilnvarotiem lietotājiem, kuriem nepieciešama juridiski spēcīga sistēma tādiem pielietojumiem kā maksas iekasēšanai par ceļu izmantošanu;
  • meklēšanas un glābšanas (SAR), kurš uzlabo COSPAS-SARSAT sistēmu, uztverot un retranslējot avārijas vietu norādošo radiobāku pārraidītos avārijas signālus.

Vēl nav zināms, vai visi pakalpojumi būs pieejami. Neskatoties uz ieguvumiem, kādus jūras lietotājiem dotu cilvēku dzīvības aizsardzības pakalpojums ar samazinātu dažādu neparedzētu un nezināmu bojājumu esamību, visticamāk Galileo SoL pakalpojumu neapstiprinās Starptautiskā Jūras organizācija (International Maritime Organization, IMO), pat ne starptautiskajai kuģošanai Eiropas ūdeņos. Tiklīdz parādīsies alternatīva SoL pakalpojumam, kāda tiek plānota nākamās paaudzes GPS, IMO, iespējams, apstiprinātu šādu pakalpojumu izmantošanu. Patiesībā daudzi risinājumi neparedzētu un nezināmu bojājumu novēršanai, kādi tiek izmantoti kombinētajos (vairāku pavadoņnavigācijas sistēmu) uztvērējos, visticamāk atbildīs vairumam atsevišķam SoL izvirzīto prasību.[22]

Atsauces

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  1. ↑ The opening ceremony of GSA Agency´s headquarters was attended by VIPs in space activities & satellite navigation Czech Space Portal, 2012. gada 10. septembris. Skatīts: 2024. gada 3. oktobrī
  2. ↑ Fernholz T. Brexit is breaking up Europe’s €10 billion plan to launch a new constellation of satellites Quartz, 2018. gada 27. aprīlis. Skatīts: 2024. gada 3. oktobrī
  3. ↑ 'Galileo' takes crucial step Deutsche Welle, 2012. gada 13. oktobris. Skatīts: 2024. gada 3. oktobrī
  4. ↑ Why Europe needs Galileo ESA. Skatīts: 2024. gada 3. oktobrī
  5. ↑ Verhoef P. Directions 2018: Galileo ascendant GPS World, 2017. gada 8. decembris. Skatīts: 2024. gada 3. oktobrī
  6. ↑ Galileo | Satellite Navigation Defence Industry and Space, European Commission. Skatīts: 2024. gada 3. oktobrī
  7. ↑ Galileo begins serving the globe ESA, 2016. gada 15. decembris. Skatīts: 2024. gada 3. oktobrī
  8. ↑ Galileo Future and Evolutions ESA, 2021. gada 21. maijs. Skatīts: 2024. gada 3. oktobrī
  9. ↑ Four More Galileo Satellites Brought Online Earlier This Month Inside GNSS, 2018. gada 26. oktobris. Skatīts: 2024. gada 3. oktobrī
  10. ↑ FCC approves use of Galileo in the US Galileo GNSS, 2018. gada 19. novembris. Skatīts: 2024. gada 3. oktobrī
  11. ↑ Constellation Information European GNSS Service Centre, EUSPA. Skatīts: 2024. gada 3. oktobrī
  12. ↑ Galileo Elliptical Auxiliary Satellites Removed from Service Inside GNSS, 2021. gada 23. februāris. Skatīts: 2024. gada 3. oktobrī
  13. ↑ Hadas T., Kazmierski K., Sośnica K. Performance of Galileo‑only dual‑frequency absolute positioning using the fully serviceable Galileo constellation GPS Solutions. Volume 23. Issue 4. Article number 108. 2019. gada 7. augusts. 2. lpp. Skatīts: 2024. gada 4. oktobrī
  14. ↑ Galileo FOC (Full Operational Capability) eoPortal, 2014. gada 6. novembris. Skatīts: 2024. gada 4. oktobrī
  15. ↑ Hörbst G. Serial success: OHB wins third tender for Galileo satellites OHB System, 2017. gada 22. jūnijs. Skatīts: 2024. gada 4. oktobrī
  16. ↑ New contract award for OHB: European Commission orders a further four Galileo satellites OHB System, 2018. gada 8. februāris. Skatīts: 2024. gada 4. oktobrī
  17. ↑ SSTL celebrates Galileo navigation payload order Surrey Satellite Technology Ltd, 2017. gada 12. decembris. Skatīts: 2024. gada 4. oktobrī
  18. ↑ 12 things you never knew about Galileo satellites ESA, 2021. gada 2. decembris. Skatīts: 2024. gada 4. oktobrī
  19. ↑ After 13 years, Galileo satellite navigation complete at last De Ingenieur, 2018. gada 26. jūlijs. Skatīts: 2024. gada 4. oktobrī
  20. ↑ Kazmierski K., Zajdel R., Sośnica K. Evolution of orbit and clock quality for real-time multi-GNSS solutions GPS Solutions. Volume 24. Issue 4. Article number 111. 2020. gada oktobris. 1. lpp. Skatīts: 2024. gada 4. oktobrī
  21. ↑ Bury G., Sośnica K., Zajdel R., Strugarek D. Toward the 1-cm Galileo orbits: challenges in modeling of perturbing forces Journal of Geodesy. Volume 94. Issue 2. Article number 16. 2020. gada februāris. Skatīts: 2024. gada 4. oktobrī
  22. ↑ Norris A. ECDIS and POSITIONING Nautical Institute, 2010. 47. - 48. lpp. ISBN 9781906915117

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Galileo_(navigācijas_sistēma)&oldid=4154069"