Galli

Vikipēdijas lapa
Gallu apdzīvotās teritorijas 1. gadsimtā p.m.ē.

Galli bija ķeltu valodās runājoša cilšu grupa, kas no 5. gadsimta p.m.ē. līdz 5. gadsimtam m.ē. apdzīvoja Gallijas reģionu.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

5. gadsimtā p.m.ē. galli ienāca tagadējās Francijas, Beļģijas un Šveices teritorijās, kā arī daļā no Nīderlandes un Vācijas rietumu daļas Reinas kreisajā krastā. 4. gadsimtā p.m.ē. galli apmetās Po upes ielejā Ziemeļitālijā. 390. gadā p.m.ē. gallu ciltis, kas bija apmetušās Ziemeļitālijā, virzījās uz Romu, uzvarēja romiešus kaujā pie Allijas upes, ieņēma Romu un to izlaupīja.

3. gadsimtā p.m.ē. gallu ciltis ieplūda Balkānos un sasniedza Anatolijas centrālos rajonus, kur izveidoja Galatijas valsti. 2. gadsimta p.m.ē. sākumā Cisalpijas Galliju pakļāva Romas impērijai un pārveidota par Romas provinci. 58.–51. gadā p.m.ē. Jūlijs Cēzars iekaroja Transalpijas Gallijas teritoriju.