Gallu kari

Gallu kari bija Romas Republikas militāro kampaņu sērija pret galliem un citām ķeltu ciltīm Gallijā laikā no 58. līdz 50. gadam p.m.ē.. Karus vadīja romiešu karavadonis Gajs Jūlijs Cēzars, kurš aprakstīja notikumus darbā ''Piezīmes par gallu karu'' (Commentarii de Bello Gallico).

Gallu karu rezultātā Roma pakļāva gandrīz visu Galliju, ievērojami paplašinot savas teritorijas līdz Reinai. Uzvara nostiprināja Cēzara politisko un militāro ietekmi, kas vēlāk noveda pie Romas pilsoņu kara.

Priekšvēsture

2. un 1. gadsimtā p.m.ē. Romas Republika pakāpeniski paplašināja savu ietekmi Gallijas dienvidos, izveidojot provinci Gallia Narbonensis. Gallijas teritoriju apdzīvoja daudzas savstarpēji konkurējošas ķeltu ciltis, kā arī beļģi ziemeļos un akvitāņi dienvidrietumos. Savstarpējie konflikti un ģermāņu cilšu iebrukumi radīja iespēju Romai iejaukties Gallijas lietās.

58. gadā p.m.ē. helvēti mēģināja pārcelties no tagadējās Šveices uz Gallijas rietumiem. Cēzars šo pārvietošanos izmantoja kā ieganstu militārai intervencei.

Kara gaita

58. gadā p.m.ē. romieši sakāva helvētus Bibraktes kaujā un vēlāk tajā pašā gadā uzvarēja ģermāņu valdnieku Ariovistu.

57. gadā p.m.ē. Cēzars uzsāka karagājienu pret beļģiem, uzvarot vairākās kaujās un pakļaujot Gallijas ziemeļu ciltis.

56. gadā p.m.ē. romieši sakāva venetius pie Atlantijas okeāna piekrastes jūras kaujā, iegūstot kontroli pār Armorikas piekrasti.

55. un 54. gadā p.m.ē. Cēzars divreiz šķērsoja Reinu, demonstrējot Romas militāro pārākumu pār ģermāņu ciltīm, kā arī organizēja divas ekspedīcijas uz Britāniju.

52. gadā p.m.ē. Gallijā izcēlās plaša sacelšanās Vercingetorikssa vadībā. Pēc vairākām kaujām romieši ielenca gallu spēkus Alesijā, kur pēc ilgstoša aplenkuma Vercingetorikss padevās. Šī uzvara faktiski izšķīra kara iznākumu.

50. gadā p.m.ē. pēdējie pretošanās centri tika apspiesti, un Gallija nonāca Romas kontrolē.

Sekas

Pēc Gallu kariem Gallija kļuva par vienu no svarīgākajiem Romas Republikas reģioniem. Sākās pakāpeniska romanizācija — tika dibinātas pilsētas, izbūvēti ceļi un ieviesta romiešu administrācija.

Cēzara militārie panākumi un iegūtā bagātība ievērojami palielināja viņa autoritāti. Konflikts ar Gneju Pompeju Lielo un Senātu noveda pie pilsoņu kara sākuma 49. gadā p.m.ē.