Gallu valoda

Gallu valoda
Valodu lieto:
Pratēju skaits:
Valodu saime:	Indoeiropiešu  ķeltu valodas   kontinentālās ķeltu valodas    Gallu valoda
Valodas kodi
ISO 639-1:	nav
ISO 639-2:
ISO 639-3:	dažādi: xtg — Transalpu gallu valoda xga — galatiešu valoda xcg — Cisalpu gallu valoda xlp — lepontiešu valoda

Gallu valoda ir izmirusi kontinentālā ķeltu valoda no indoeiropiešu valodu saimes, ko runāja gallu ciltis plašā Rietumeiropas un Centrāleiropas teritorijā. Tā īpaši bija izplatīta Gallijā — mūsdienu Francijā, Beļģijā, Luksemburgā, daļā Šveices un Ziemeļvācijas —, kā arī Ziemeļitālijā un citos reģionos, kur pirms Senās Romas iekarošanas dzīvoja ķeltu ciltis. Hronoloģiski gallu valodu parasti datē kā dzīvu saziņas valodu aptuveni no 3. gadsimta p.m.ē. līdz 5.–6. gadsimtam m.ē. Tās attīstība bija cieši saistīta ar gallu sabiedrības politisko un kultūras dinamiku Romas impērijas paplašināšanās un valdīšanas laikā. Valoda ir zināma galvenokārt no epigrāfikas, toponīmikas un ierobežota skaita literāru liecību, kas apliecina tās piederību ķeltu valodu kopai un strukturālas līdzības ar salu ķeltu valodām. Pēc Gallijas iekarošanas 1. gadsimtā p.m.ē. romanizācijas procesu rezultātā valodas lietojums pakāpeniski samazinājās. Administrācijā, pilsētās un elites vidū dominējoša kļuva vulgārā latīņu valoda, kas gadsimtu gaitā izspieda gallu valodu no ikdienas lietojuma. Līdz 5.–6. gadsimtam kā saziņas valoda tā bija faktiski izzudusi, saglabājoties galvenokārt vietvārdos, personvārdos un atsevišķos leksikas elementos romāņu valodās, īpaši franču valodā.

Ārējās saites

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (2004-2017) (krieviski)
• Encyclopædia Universalis raksts (franciski)