Galvenais loceklis
| Piemēri |
|---|
|
Šajos teikumos galvenais loceklis atzīmēts treknrakstā.
|
Galvenais loceklis ir vienkopas teikuma virsloceklis.
Galvenais loceklis teikumā var būt izteikts ar darbības vārdu īstenības izteiksmes trešajā personā vai nenoteiksmē, deklinējamu vārdu nominatīvā, ģenitīvā, akuzatīvā (retāk citos locījumos), deklinējamu vārdu kopā ar darbības vārdu kļūt, tapt, tikt, īpašības vārdu (var būt arī saitiņa) vai apstākļa vārdu (var būt arī saitiņa).[1][2]
Galvenie teikumu tipi, kuros izmanto galveno locekli, ir teikumi, kas izsaka dažādus dabas procesus, ar dzirdi, ožu, redzi uztveramas parādības, fiziskas sajūtas vai psihiskus stāvokļus, nekontrolējamus ar cilvēka eksistenci saistītus procesus. Vēl pie šiem tipiem pieder arī teikumi, kuros ir vispārināts vai nenoteikts darītājs, šajos teikumos galvenais loceklis ir ciešamajā kārtā. Pēdējā tipa teikumus varētu arī uzskatīt par divkopu teikumiem.[3]
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ Anita Romane. Latviešu valodas rokasgrāmata: tabulas, shēmas. Rīga : Zvaigzne ABC, 2000. 92. lpp. ISBN 9984-17-102-7.
- ↑ Vēsma Veckāgana. Latviešu valoda 8. un 9. klasei. Lievārde : Lielvārds, 1997. 20. lpp. ISBN 9984-11-109-1.
- ↑ Daina Nītiņa, Juris Grigorjevs (redaktori). Latviešu valodas gramatika. Rīga : LU Latviešu valodas institūts, 2013. 714. lpp. ISBN 978-9984-742-70-0.
 | Šis ar valodniecību saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |