Galvenais loceklis

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Piemēri

Šajos teikumos galvenais loceklis atzīmēts treknrakstā.

  • Agrs rīts.
  • Tavu brīnumu!
  • Pavisam auksts.
  • Jau ir vēls.
  • Pavisam vienkārši.
  • nav labi.
  • Jau kļūst vēsāks.

Galvenais loceklis ir vienkopas teikuma virsloceklis.

Galvenais loceklis teikumā var būt izteikts ar darbības vārdu īstenības izteiksmes trešajā personā vai nenoteiksmē, deklinējamu vārdu nominatīvā, ģenitīvā, akuzatīvā (retāk citos locījumos), deklinējamu vārdu kopā ar darbības vārdu kļūt, tapt, tikt, īpašības vārdu (var būt arī saitiņa) vai apstākļa vārdu (var būt arī saitiņa).[1][2]

Galvenie teikumu tipi, kuros tiek izmantots galvenais loceklis, ir teikumi, kuros tiek izteikti dažādi dabas procesi, ar dzirdi, ožu, redzi uztveramas parādības, fiziskas sajūtas vai psihiski stāvokļi, nekontrolējami ar cilvēka eksistenci saistīti procesi. Vēl pie šiem tipiem pieder arī teikumi, kuros ir vispārināts vai nenoteikts darītājs, šajos teikumos galvenais loceklis ir ciešamajā kārtā. Pēdējā tipa teikumi varētu arī tikt uzskatīti par divkopu teikumiem.[3]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Anita Romane. Latviešu valodas rokasgrāmata: tabulas, shēmas. Rīga : Zvaigzne ABC, 2000. 92. lpp. ISBN 9984-17-102-7.
  2. Vēsma Veckāgana. Latviešu valoda 8. un 9. klasei. Lievārde : Lielvārds, 1997. 20. lpp. ISBN 9984-11-109-1.
  3. Daina Nītiņa, Juris Grigorjevs (redaktori). Latviešu valodas gramatika. Rīga : LU Latviešu valodas institūts, 2013. 714. lpp. ISBN 978-9984-742-70-0.