Gamāls Abdels Nāsers

Vikipēdijas lapa
(Pāradresēts no Gamal Abdel Nasser)
Gamāls Abdels Nāsers
جمال عبد الناصر حسين
Ēģiptes (Apvienotās Arābu republikas) prezidents
Amatā
1956. gada 23. jūnijā — 1970. gada 28. septembrī
Priekštecis Muhameds Nagībs
Pēctecis Anvars Sādāts

Dzimšanas dati 1918. gada 15. janvārī
Aleksandrija, Ēģiptes sultanāts
(Karogs: Ēģipte Ēģipte)
Miršanas dati 1970. gada 28. septembrī (52 gadu vecumā)
Kaira, Apvienotā Arābu republika
(Karogs: Ēģipte Ēģipte)
Politiskā partija Arābu Sociālistu savienība
Dzīvesbiedrs(-e) 5
Reliģija islāms
Paraksts

Gamāls Abdennāsers Huseins (arābu: جمال عبد الناصر حسين‎; Gamāl ‘Abd an-Nāṣir Husayn; dzimis 1918. gada 15. janvārī, miris 1970. gada 28. septembrī) bija viens no Ēģiptes republikas izveidotājiem un otrais tās prezidents. Faktiskais Ēģiptes vadītājs no 1954. līdz 1970. gadam. Viens no ievērojamākajiem jaunlaiku arābu politiķiem, kura politiskā un ideoloģiskā ietekme 1950. un 1960. gados faktiski padarīja viņu par arābu pasaules līderi.

Nāsers bija armijas pulkvedis, viens no Ēģiptes 1952. gada revolūcijas līderiem, kurā tika gāzta karaļa Fārūka I vara. Pēc revolūcijas Nāsers bija jaunās valdības premjerministra vietnieks, kurš atbildēja par agrārās reformas norisi valstī. 1954. gadā Musulmaņu brālības biedrs veica atentāta mēģinājumu pret Nāseru, pēc kura viņš sagrāba varu valstī, nosakot mājas arestu prezidentam Muhamedam Nagībam, apcietinot Musulmaņu brālības biedrus un komunistus. 1956. gada referendumā tika pieņemta valsts konstitūcija un Nāsers kļuva par Ēģiptes prezidentu.

Nāsera ievērotais neitralitātes kurss saasināja attiecības ar Rietumvalstīm, kuras atsauca Asuānas dambja finansējumu. 1956. gadā Nāsers nacionalizēja Suecas kanāla uzņēmumu, izraisot Suecas krīzi. Ēģiptei uzbruka britu, franču un Izraēlas spēki. Starptautiskā spiediena dēļ tiem tomēr nācās atkāpties, kas palielināja Nāsera prestižu arābu pasaulē. No 1958. līdz 1961. gadam pastāvēja Apvienotā Arābu republika, kurā ietilpa Ēģipte un Sīrija. 1962. gadā Nāsers valstī veica pēc rakstura sociālistiskas reformas. 1964. gadā tika pieņemta jauna konstitūcija, kā arī Nāsers kļuva par Nepievienošanās kustības vadītāju. 1967. gadā izcēlās Sešu dienu karš, kurā Izraēla okupēja Sīnāja pussalu. Pēc 1970. gada Arābu līgas samita Nāsers mira no infarkta. Bērēs piedalījās apmēram 5 miljoni cilvēku.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]