Pāriet uz saturu

Garknābja šņibītis

Vikipēdijas lapa
Garknābja šņibītis
Garknābja šņibītis
Klasifikācija
ValstsDzīvnieki (Animalia)
TipsHordaiņi (Chordata)
KlasePutni (Aves)
KārtaTārtiņveidīgie (Charadriiformes)
DzimtaSloku dzimta (Scolopacidae)
ĢintsŠņibīši (Calidris)
SugaGarknābja šņibītis (C. tenuirostris)
Garknābja šņibītis Vikikrātuvē

Garknābja šņibītis (Calidris tenuirostris) ir neliela auguma bridējputns, kurš ligzdo Eirāzijas ziemeļaustrumu tundrā. Migrācijas laikā vienu reizi novērots arī Latvijā.

Lielais šņibītis ligzdo Eirāzijas ziemeļaustrumu tundrā Sibīrijā, kā arī Tālajos Austrumos, sugas izplatība maz izpētīta. Ziemo Āzijas dienvidaustrumu un dienvidu piekrastēs līdz pat Austrālijai.

Latvijā garknābja šņibītis ir novērots vienu reizi 2021. gada rudenī.[1] Eiropā suga ieceļo ļoti reti, pēc 2022. gada datiem bija tikai 20 novērojumi.[2]

Garknābja šņibītis ir kompakts putns ar īsu kaklu, ķermeņa garums 26—30 cm. Tas ir lielākais putns šņibīšu ģintī, nedaudz lielāks par kopumā ļoti līdzīgo sugu, kas sastopama vairāk uz rietumiem — lielo šņibīti. Garknābja šņibītim ir salīdzinoši garāks, tievāks un nedaudz uz leju vērsts tumšs knābis un īsas tumšas kājas. Ziemā putna mugurpuse ir pelēka. Vasarā abu dzimumu pārstāvjiem mugurpuse ir tumšāka, gaišs vēders un krūtis, uz kurām izteikti raibumi.

Garknābja šņibīšu bars Austrālijas Ziemeļu teritorijas piekrastē

Ligzdo tundrā, monogāmos pāros. Ligzdā parasti ir četras olas. Ligzdošanas laikā pieaugušie putni pārsvarā izmanto augu barību, bet bērnus baro ar kukaiņiem un citiem dzīvieniekiem.

Garknābja šņibītim ir raksturīga tāla migrācija, sasniedzot Āzijas dienvidus un arī Austrālijas piekrastes. Ziemošanas laikā lielākoties uzturas piekrastē, bieži lielos baros.

  1. «Garknābja šņibītis». www.putni.lv. Skatīts: 2025-03-28.
  2. Smislovs, Edgars (2022). "Divas Latvijas faunai jaunas putnu sugas – ziņojumi portālā Dabasdati.lv". Putni Dabā.

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]