Garspārnu raibeņi

Vikipēdijas lapa
Garspārnu raibeņi
Heliconiinae (Swainson, 1822)
Parastais perlamutra raibenis (Argynnis aglaja)
Klasifikācija
ValstsDzīvnieki (Animalia)
KlaseKukaiņi (Insecta)
KārtaZvīņspārņi (Lepidoptera)
ApakškārtaSūcējsnuķaiņi (Glossata)
InfrakārtaDažādspārnu tauriņi (Heteroneura)
VirsdzimtaDižtauriņu virsdzimta (Papilionoidea)
DzimtaRaibeņu dzimta (Nymphalidae)
ApakšdzimtaGarspārnu raibeņi (Heliconiinae)
Garspārnu raibeņi Vikikrātuvē

Garspārnu raibeņi, garspārnu raibeņu apakšdzimta (Heliconiinae) ir viena no divpadsmit raibeņu dzimtas (Nymphalidae) apakšdzimtām. Vēl nesenā pagātnē šī apakšdzimta tika izdalīta kā atsevišķa garspārnu raibeņu dzimta (Heliconiidae). Kopumā sistemātika joprojām ir samērā neskaidra un mainīga. Apakšdzimta saskaņā ar jaunākajiem ģenētiskajiem pētījumiem ir sadalīta 4 ciltīs[1] (daži sistemātiķi izdala arī piekto cilti[2]), kas apvieno 40 ģintis un 504 sugas.[1]

Garspārnu raibeņi ir izplatīti visā pasaulē, izņemot polāros reģionus.[2] Lielākā sugu dažādība garspārnu raibeņiem sastopama tropos, īpaši Dienvidamerikas tropu mežos. Vienīgi atraitnīšu raibeņu cilts (Argynnini) sugas mājo Holartikas reģionā. Latvijā sastopamas 16 garspārnu raibeņu sugas,[3][4] kuras visas pieder pie atraitnīšu raibeņu cilts.

Izskats[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Garspārnu raibeņiem priekšspārnu stūri ir pagarināti, attēlā Acraea terpsicore

Garspārnu tauriņi pamatā ir rudi vai melni. To spārnu formām atkarībā no sugas ir samērā liela dažādība, tomēr priekšspārnu augšējie stūri vienmēr ir pagarināti, tādējādi šai īpašībai dodot kopējo grupas nosaukumu.

Ekoloģija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Tropos dzīvojošo garspārnu raibeņu sugu (akreju cilts (Acraeini) un garspārnu raibeņu cilts (Heliconiini)) kāpuriem ir raksturīgi baroties ar indīgiem augiem (iecienīti ir pasifloras dzimtas (Passifloraceae) augi). Tādējādi arī paši kāpuri un vēlāk tauriņi kļūst indīgi, sintezējot cianogēna glukozīdus,[2] kas satur cianīdu.[5] Savu indīgumu pieaugušie tauriņi demonstrē ar īpaši košiem spārniem, brīdinot iespējamos ienaidniekus.

Ir tauriņu sugas, kuras nav indīgas, bet tām ir līdzīgs spārnu krāsojums kā indīgajiem garspārnu raibeņiem. Šī parādība dabā tiek saukta par Beitsa mīmikriju.[2] Ziemeļos dzīvojošās atraitnīšu raibeņu cilts sugas toties barojas, piemēram, ar vijolīšu dzimtas (Violaceae) augiem, kas arī ir indīgi augi.[6]

Sistemātika[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Garspārnu raibeņu apakšdzimta (Heliconiinae)

Garspārnu raibeņu sugas Latvijā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atraitnīšu raibenis (Argynnis laodice)
Kazeņu raibenis (Brenthis daphne)

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 «The subfamily Heliconiinae». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 18. augustā. Skatīts: 2011. gada 18. augustā.
  2. 2,0 2,1 2,2 2,3 «Tolweb: Heliconiinae». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 6. decembrī. Skatīts: 2014. gada 16. martā.
  3. Latvijas daba: Raibeņu dzimta
  4. 4,0 4,1 Latvijā atklāj jaunu tauriņu sugu – kazeņu raibeni
  5. «Ābolu sēklas». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 4. martā. Skatīts: 2014. gada 16. martā.
  6. Silva-Brandão, Karina Lucas; Wahlberg, Niklas;, Francini, Ronaldo Bastos; Azeredo-Espin, Ana Maria L.; Brown, Keith S. Jr.; Paluch, Márlon; Lees, David C. & Freitas, André V.L. (2008): Phylogenetic relationships of butterflies of the tribe Acraeini (Lepidoptera, Nymphalidae, Heliconiinae) and the evolution of host plant use. Mol. Phylogenet. Evol. 46(2): 515-531. doi:10.1016/j.ympev.2007.11.024

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]