Garstilbis

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Garstilbis
Himantopus himantopus (Linnaeus, 1758)
Garstilbis
Klasifikācija
Valsts Dzīvnieki (Animalia)
Tips Hordaiņi (Chordata)
Klase Putni (Aves)
Kārta Tārtiņveidīgie (Charadriiformes)
Apakškārta Bridējputni (Charadrii)
Dzimta Īlenknābju dzimta (Recurvirostridae)
Ģints Garstilbji (Himantopus)
Suga Garstilbis (Himantopus himantopus)
Garstilbis Vikikrātuvē

Garstilbis (Himantopus himantopus) ir īlenknābju dzimtas (Recurvirostridae) tārtiņveidīgo putnu suga, kurai ir 5 pasugas.[1][2] Tas plasi izplatīts visā pasaulē, gandrīz visos kontinentos, izņemot Antarktīdu un attālākās salas okeānos.[1]

Izplatība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Latvijā var novērot Eiropā dzīvojošo nominālpasugu
Putnēni ir ligzdbēgļi un drīz pēc izšķilšanās pamet ligzdu

Garstilbis ir bieži sastopama suga Āfrikā, Āzijā, Amerikā, Autrālijā un Jaunzēlandē. Eiropā fragmentāri mājo rietumos un dienvidos, plašākā zonā Krievijas dienvidos. Eiropas populācijas areāla ziemeļu robeža sasniedz Nīderlandi, Vāciju, Poliju un Baltkrieviju, tomēr ligzdotāju skaits šajās valstīs ir niecīgs, atsevišķos gados neligzdo vispār. Eiropas ligzdotāji ziemo Āfrikā, Tuvajos Austrumos un Spānijas dienvidos.[3]

Latvijā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Garstilbis Latvijā ir rets ieceļotāja un līdz šim bijuši tikai divi novērojumi. Visticamākais, ieceļošana sagaidāma arī turpmāk, jo 2012. gadā ir bijusi pierādīta ligzdošana Klaipēdas apkaimē Lietuvā.[3]

Izskats[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Garstilbis ir liela auguma bridējputns ar ļoti garām kājām, relatīvi nelielu galvu un garu, taisnu knābi. Tā ķermeņa garums ir 33—43 cm, spārnu izplētums 67–83 cm, svars 136—300 g.[4][5][6] To garās kājas ir sarkanas, knābis melns, apspalvojums melnbalts: ķermeņa augšpuse un spārni melni, ķermeņa apakšpuse balta. Galva un kakls ir balti pilnībā vai arī ar vairāk vai mazāk melnām spalvām atkarībā no pasugas, daļai ziemas periodā galva un kakls kļūst pilnībā balti. Tēviņa muguras melnajām spalvām redzams tumši zaļš spīdums, toties mātītēm melnā mugura ir ar brūnu toni. Jaunajiem putniem melno spalvu vietā ir pelēkas spalvas. Kājas garstilbim aizņem 60% no kopējā putna augstuma.[7]

Ieradumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Garstilbis, lai arī ligzdo šķirti viens no otra, ārpus vairošanās sezonas ir ļoti sabiedrisks putns un veido lielus barus, kuros var būt apmēram 1000 īpatņu.[7] Ziemeļu reģionu populācijas ir gājputni un pārlido lielus attālumus lūdz to ziemošanas vietām. Lai arī atkarībā no sezonas mainās putna barošanās ieradumi, tas galvenokārt barojas ar ūdens bezmugurkaulniekiem: kukaiņiem, moluskiem, vēžveidīgajiem un zirnekļiem, tārpiem, kā arī kurkuļiem un mazām zivtiņām.[7] Barība tiek meklēta piekrastes seklajos, dūņanajos ūdeņos un dubļos.

Ligzdošana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Havaju garstilbis (H.h. knudseni) mūsdienās tiek sistematizēts kā garstilbja pasuga

Garstilbji ligzdo atsevišķi viens no otra vai veido retinātas kolonijas, kurās ir 2—50 pāri, retos gadījumos līdz vairākiem 100 pāru.[1] Putni veido monogāmus pārus, kas kopīgi iekārto ligzdošanas vietu, kopīgi perē un kopīgi uzņemas rūpes par putnēniem. Ligzda ir neliela iedobe smiltīs, kas izklāta ar dažādiem augiem, sausu zāli un ūdensaugiem.[7] Tā parasti atrodas seklu ūdenskrātuvju un lagūnu krastos, viegli sāļu ūdeņu pārpurvotās pļavās ar smilšu sērēm, dubļu un māla bedrēm. Ligzdas visbiežāk atrodas mitrās pļavās, purvos, seklu ezeru un upju krastos, apūdeņotos tīrumos, dīķmalās. Šie putni ligzdo arī kalnu ezeru krastos.[1]

Dējumā ir 2—5 olīvzaļas vai gaiši brūnas olas ar raibumiņiem. Lielāko daļu laika perē mātīte. Inkubācijas periods ilgst 24—27 dienas. Pēc izšķilšanās mazuļi jau pēc dienas pamet ligzdu un seko saviem vecākiem. Apspalvojums izaug 28—32 dienu vecumā, bet pilnībā neatkarīgi jaunie putni kļūst vēl pēc 14—28 dienām.[8]

Sistemātika[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Mūsdienās garstilbja sugai pievienotas vairākas kādreizējās garstilbju ģints sugas, kuras šobrīd tiek sistematizētas kā garstilbja pasugas:[1][2]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]