Gazlaitings

Vikipēdijas lapa
(Pāradresēts no Gaslighting)

Gazlaitings (no angļu: gaslighting — 'apgaismošana ar gāzi') ir psiholoģiskas manipulācijas veids, kurā cilvēks mēģina sēt šaubas konkrēta indivīda vai grupas locekļos, liekot viņiem apšaubīt viņu pašu atmiņu, uztveri un saprātu. Gazlaitinga mērķis ir destabilizēt upuri un deleģitimizēt upura uzskatus, izmantojot informācijas noliegšanu un sagrozīšanu, maldināšanu un melošanu, un pretrunu izvirzīšanu.[1]

Gazlaitings var svārstīties no noliegšanas, ka ir notikuši jebkādi ļaunprātīgi notikumi, līdz neparastu situāciju inscenēšanai, lai dezorientētu upuri un liktu viņam apšaubīt savu uztveri. Šis termins cēlies no 1938. gadā sarakstītas Patrika Hamiltona lugas “Gāzes gaisma” (Gas light) un tās 1940. un 1944. gada filmu adaptācijas, kurās vīrs mēģina likt savai sievai noticēt, ka viņa ir kļuvusi ārprātīga, lai slēptu savas noziedzīgās darbības. Kad viņš augšējā stāva dzīvoklī ieslēdz ar gāzi darbināmas gaismas, lai meklētu noslepkavotās sievietes dārglietas, viņa paša dzīvoklī gaismas kļūst aizvien blāvākas, bet viņš pārliecina savu sievu, ka viņa to tikai iedomājas. Šis termins ir izmantots klīniskajā un zinātniskajā literatūrā, kā arī politiskā kontekstā.

Izpausmes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Autors un psihiatrs Teodors Dorpats (Theodore Dorpat) apraksta divas gazlaitinga pazīmes: ka varmāka vēlas pilnībā kontrolēt upura jūtas, domas vai rīcību un ka varmāka emocionāli ļaunprātīgi izmanto upuri — neuzkrītoši, bet naidīgi, aizskaroši vai piespiedu kārtā.[2] Kā aprakstījusi saskarsmes speciāliste Patrīcija Evansa (Patricia Evans), septiņi "brīdinājuma signāli" ​​par gazlaitingu ir[3]:

  1. Informācijas slēpšana no upura;
  2. Informācijas apstrīdēšana un "alternatīvās informācijas" sniegšana, kas atbilst varmāka perspektīvai;
  3. Informācijas noniecināšana,
  4. Verbālās vardarbības izmantošana, kas var tikt pasniegta kā jokošanās;
  5. Cietušā uzmanības novirzīšana no ārējiem avotiem vai ārējo avotu pieejamības ierobežošana;
  6. Upuru vērtības trivializēšana jeb samazināšana;
  7. Cietušā "graušana", pakāpeniski vājinot viņa domāšanu un viņu pašu.

Evansa uzsver, ka ir svarīgi saprast "brīdinājuma signālus", lai varētu identificēt gazlaitingu un sevi no tā pasargāt.[3]

Elinora Grīnberga (Elinor Greenberg) ir aprakstījusi trīs izplatītas gazlaitinga metodes:[4]

  1. Slēpšana: Varmāka no upura slēpj lietas vai rīcību. Varmāka var likt upurim apšaubīt viņa paša uztveri par situāciju vai likt vainot sevi.
  2. Mainīšana: Varmāka izjūt vajadzību kaut kādā veidā izmainīt upuri. Neatkarīgi no tā, vai mērķis ir izmainīt upura ģērbšanās stilu vai uzvedību, varmāka vēlas, lai upuris atbilstu viņa fantāzijai. Ja upuris neievēro noteikumus, varmāka var pārliecināt upuri, ka viņš / viņa patiesībā nav pietiekami labs tāds kāds viņš šobrīd ir.
  3. Kontrolēšana: Varmāka var vēlēties pilnībā kontrolēt upuri un pār to iegūt varu. To darot, varmāka centīsies upuri norobežot no citiem draugiem un ģimenes locekļiem, lai tikai viņi varētu ietekmēt upura domas un rīcību. Varmāka var gūt baudu, apzinoties, ka upuris ir pilnīgā viņa pakļautībā.

Sociopāti[5] un personas ar narcistiskiem personības traucējumiem[4] bieži izmanto gazlaitinga taktiku, lai ļaunprātīgi izmantotu un noniecinātu savus upurus. Sociopāti bieži pārkāpj sociālos paradumus, pārkāpj likumus un izmanto citus, bet parasti ir arī pārliecinoši meļi, kuri konsekventi noliedz pārkāpumus. Tādējādi daži no sociopātiem cietušie var apšaubīt savu uztveri.[5] Daži fiziski vardarbīgi dzīvesbiedri var izmantot gazlaitingu pret saviem partneriem, stingri noliedzot, ka viņi ir bijuši vardarbīgi.[6] Gazlaitings var rasties arī vecāku un bērnu attiecībās, kad viens no vecākiem, bērns vai abi, melojot viens otram, mēģina mazināt sapratni par notiekošo.[7]

Izpausmes romantiskās attiecībās[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Gazlaitings bieži tiek piedzīvots romantiskās attiecībās. Psiholoģiskās manipulācijas var ietvert likšanu upurim apšaubīt viņu pašu atmiņu, uztveri un sapratni. Varmāka var noniecināt upura pieredzi, izmantojot noraidošu valodu: "Tu vienkārši esi ķerts. Neesi tik jūtīgs. Neesi paranoisks. Es tikai jokoju! ... Es uztraucos; Es domāju, ka tev nav labi."[8]

Rodžerss (Rogers) un Follingštats (Follingstad) apgalvo, ka šāda emociju manipulācija var kaitēt garīgajai veselībai. Viņi apraksta psiholoģisko vardarbību kā "nepatīkamu izturēšanos, kas ir paredzēta, lai nodarītu kaitējumu indivīdam, izmantojot piespiešanu, kontroli, verbālu vardarbību, novērošanu, izolāciju, draudus, greizsirdību, pazemošanu, manipulācijas, izturēšanos kā pret nepilnvērtīgu personu, naidīgas vides radīšanu, personas aizskaršanu par viņu seksualitāti un/vai uzticību, emocionāli un/vai fiziski atturoties no partnera".[9] Atsevišķos laulības krāpšanās gadījumos ir novērotas gazlaitinga pazīmes: "Terapeiti var veicināt upura ciešanas, nepareizi marķējot [cietušā] reakcijas. [...] Gazlaitinga taktika dažiem upuriem var izraisīt tā saukto "nervu sabrukumu" un, sliktākajos gadījumos, novest pie pašnāvības."[7][10]

Grāmatā "Gazlaitings: Laulības sindroms" (Gaslighting: A Marital Syndrome) autori Gass (Gass) un Nikols (Nichols) pēta ārpuslaulības attiecības un to sekas uz laulāto partneri. Autori apraksta, kā vīrietis var mēģināt pārliecināt sievu, ka viņa vairāk iztēlojas lietas, nevis atzīstas: "sieva savās mājās paņem telefona pievadu un nejauši pārklausās, ka vīrs un viņa draudzene plāno sakarus, kamēr viņš ir komandējumā." Viņa noliegšana apstrīd viņas uztvertos pierādījumus: "Es nerunāju ar draudzeni pa tālruni. Tu to laikam nosapņoji."[10]

Izpausmes darbavietā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Gazlaitings darbavietā izpaužas kā tādu darbību veikšana, kas liek kolēģiem apšaubīt sevi un viņu rīcību tādā veidā kaitējot viņu karjerai.[11] Upuris var tikt atgrūsts, padarīts par tenku objektu, viņam var tikt atņemti nopelni vai tikt nopratināti par sīkumiem, lai iznīcinātu viņu pašpārliecību. Vardarbības veicējs var novirzīt sarunas uz uztvertajām kļūdām vai nepilnībām.[12] Gazlaitingu var veikt ikviens, un tas var būt īpaši kaitīgs, ja varmākam ir varas pozīcija.[13]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. ↑ «Gaslight». Lexico Dictionaries (angļu). Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016-08-23. Skatīts: 2019-12-30.
  2. ↑ Theodore Dorpat. Crimes of Punishment: America's Culture of Violence. Algora Publishing, 2007. 118–130. lpp. ISBN 9780875865638.
  3. ↑ 3,0 3,1 Patricia Evans. The Verbally Abusive Relationship: How to Recognize it and How to Respond (2nd ed.). Holbrook, Mass : Adams Media Corporation, 1996.
  4. ↑ 4,0 4,1 «Are You Being "Gaslighted" By the Narcissist in Your Life?». Psychology Today (en-US). Skatīts: 2019-12-30.
  5. ↑ 5,0 5,1 Martha Stout. The Sociopath Next Door: The Ruthless Versus The Rest Of Us. Broadway Books, 2006. ISBN 978-0-7679-1582-3.
  6. ↑ Neil S. Jacobson, John Mordechai Gottman. When Men Batter Women: New Insights Into Ending Abusive Relationships. Simon and Schuster, 1998. ISBN 978-0-684-81447-6.
  7. ↑ 7,0 7,1 Cawthra, R.; O'Brien, G.; Hassanyeh, F. (1987/04). "‘Imposed Psychosis’: A Case Variant of the Gaslight Phenomenon" (en). The British Journal of Psychiatry 150 (4): 553–556. doi:10.1192/bjp.150.4.553. ISSN 0007-1250.
  8. ↑ Abramson, Kate (2014). "Turning up the Lights on Gaslighting" (en). Philosophical Perspectives 28 (1): 1–30. doi:10.1111/phpe.12046. ISSN 1520-8583.
  9. ↑ Rogers, M. Jill; Follingstad, Diane R. (2014-08-01). "Women’s Exposure to Psychological Abuse: Does That Experience Predict Mental Health Outcomes?" (en). Journal of Family Violence 29 (6): 595–611. doi:10.1007/s10896-014-9621-6. ISSN 1573-2851.
  10. ↑ 10,0 10,1 Gass, Gertrude Zemon; Nichols, William C. (1988-03-01). "Gaslighting: A marital syndrome" (en). Contemporary Family Therapy 10 (1): 3–16. doi:10.1007/BF00922429. ISSN 1573-3335.
  11. ↑ Portnow, K. E. (1997). Dialogues of doubt: The psychology of self-doubt and emotional gaslighting in adult women and men..
  12. ↑ «Gaslighting at work – when you think you are going crazy». www.linkedin.com (angļu). Skatīts: 2019-12-30.
  13. ↑ «Gaslighting as a Manipulation Tactic: What It Is, Who Does It, And Why». CounsellingResource.com: Psychology, Therapy & Mental Health Resources (angļu). Skatīts: 2019-12-30.
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Gazlaitings&oldid=4022050"