Gebhards Līberehts fon Blihers, Vālštates firsts (vācu: Gebhard Leberecht von Blücher, Fürst von Wahlstatt; dzimis 1742. gada 16. decembrī, miris 1819. gada 12. septembrī) bija prūšu ģenerālfeldmaršals Napoleona laikā. Komandēja prūšu spēkus Leipcigas kaujā 1813. gada 16. - 19. oktobrī un Vaterlo kaujā 1815. gada 18. jūnijā.
Dzimis Rostokā. Sešpadsmit gadu vecumā iestājies Zviedrijas armijas dienestā kā huzārs. Septiņgadu kara laikā nokļuva Prūsijas gūstā, un pieņēma piedāvājumu iestāties tās armijā. 1773. gadā domstarpību dēļ demobilizējās no Prūsijas armijas. Atgriezās armijā 1786. gadā, pēc Frīdriha Lielā nāves. 1801. gadā kļuva par ģenerālleitnantu.