Gekonveidīgie

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Gekonveidīgie
Gekkota (Cuvier, 1817)
Mazais dzeltengalvas gekons (Lygodactylus luteopicturatus)
Mazais dzeltengalvas gekons (Lygodactylus luteopicturatus)
Klasifikācija
ValstsDzīvnieki (Animalia)
TipsHordaiņi (Chordata)
KlaseRāpuļi (Reptilia)
KārtaZvīņrāpuļi (Squamata)
InfrakārtaGekonveidīgie (Gekkota)
Gekonveidīgie Vikikrātuvē

Gekonveidīgie (Gekkota) ir viena no zvīņrāpuļu kārtas (Squamata) infrakārtām, kas apvieno visus gekonus un zvīņkāju dzimtu (Pygopodidae). Saskaņā ar jaunāko klasifikāciju tā kopumā apvieno 7 dzimtas.[1][2]

Kopīgās īpašības[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Toki (Gekko gecko) ir lielākā gekonveidīgo ķirzaka, kas var sasniegt 36 cm garumu

Gekonveidīgie iedalās divās atšķirīgās grupās - gekonos un zvīņrāpuļos, lai gan pēdējie ir cēlušies no gekoniem un evolūcijas ceļā zaudējuši dažas morfoloģiskās iezīmes.[3] Gekoni ir krāsainas, maza vai vidēja auguma ķirzakas, kas ir 3 - 36 cm gari. Šīs grupas lielākais pārstāvis ir toki (Gekko gecko), kas ir aptuveni 25-36 cm garš.[4][3] Mazākais ir mazais gekons (Sphaerodactylus ariasae), kurš ir 30 mm garš.[3] Lielākā daļa nav lielāki par 15 cm.[5] Gekoniem ir raksturīga samērā gara aste, kas ir apmēram tikpat gara kā ķermenis, sākot no purniņa gala līdz astes pamatnei. Mēle gekonveidīgajiem ir viegli šķelta vai vispār nav šķelta. Gekoniem var būt divējāda veida plakstiņi - kustīgi plakstiņi un nekustīgi plakstiņi. Otro grupu var iedalīt vēl divās grupās - uz pēdām ir lamellu šķērsvirziena joslas, kuras sedz miljoniem sīki matiņi, vai nav lamellu josliņas ar matiņiem. Pirmā grupa mājo uz kokiem, bet otrā uz zemes.[3]

Kopumā tie ir tipiski kustīgie mednieki, no kuriem lielākā daļa ir aktīvi nakts laikā.[5] Naktīs aktīvajiem gekoniem acs zīlīte ir vertikāla. Dažas sugas ir aktīvas dienas laikā, tām zīlītes ir apaļas, bet dažas sugas var būt aktīvas jebkurā diennakts laikā.[3] Lielākā daļa ir kukaiņēdāji, bet dažas sugas barojas ar citiem maziem rāpuļiem un maziem grauzējiem.

Zvīņkāju dzimtas sugas ir salīdzinoši neliela grupa, kuras galvenā atšķirība ir tā, ka tās ir bezkāju ķirzakas. Tās ir 7 - 25 cm garas un proporcionāli slaidas. To skeletā nav saglabājušās nekādas pazīmes par priekškājām, bet pakaļkājas var atpazīt rudimentārā formā - kā zvīņota ādas krokas.[3] Lielākā daļa zvīņkāju ir aktīvi dienas laikā, bet dažas sugas ir aktīvas naktī.

Sistemātikas diskusijas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sistemātiķiem joprojām nav vienprātības, kādās apakškārtās dalīt zvīņrāpuļu kārtu. Nesenā pagātnē apakškārtu dalījums ir mainījies vairākas reizes. Tradicionāli gekonveidīgie tika sistematizēti ķirzaku apakškārtā (Lacertilia), tomēr šo taksonomisko vienību jaunākās sistemātikās vairs nelieto. Saskaņā ar šīm izmaiņām gekonveidīgie tiek sistematizēti cietmēles rāpuļu (Scleroglossa) apakškārtā.[5] Pēdējos gados iegūto ģenētisko pētījumu rezultāti liek zinātniekiem vēlreiz pārvērtēt esošo klasifikāciju, daži sistemātiķi iesaka gekonveidīgos iedalīt šķeltmēles rāpuļu apakškārtā (Bifurcata).[6]

Klasiskajā sistemātikā gekonveidīgajiem ir 2 dzimtas, bet jaunākajās sistemātikās 5 gekonu dzimtas pasugas tiek izdalītas kā atsevišķas sugas.[7] Ir arī informācijas avoti, kuros tikai dažas pasugas izdalītas kā atsevišķas sugas.[3]

Sistemātika[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Gekonveidīgo infrakārta (Gekkota)[7]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Han, D., K. Zhou, & A. M. Bauer. 2004. Phylogenetic relationships among gekkotan lizards inferred from c-mos nuclear DNA sequences and a new classification of the Gekkota. Biological Journal of the Linnean Society 83: 353– 368.
  2. Gamble, T., A. M. Bauer, E. Greenbaum, & T.R. Jackman. 2008. Out of the blue: A novel, trans-Atlantic clade of geckos (Gekkota, Squamata). Zoologica Scripta 37: 355-366.
  3. 3,0 3,1 3,2 3,3 3,4 3,5 3,6 Gekkota - geckoes and pygopodids
  4. «Mājdzīvnieks – gekons». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 21. aprīlī. Skatīts: 2013. gada 12. jūnijā.
  5. 5,0 5,1 5,2 Palaeos: Scleroglossa
  6. The phylogeny of squamate reptiles (lizards, snakes, and amphisbaenians) inferred from nine nuclear protein-coding genes
  7. 7,0 7,1 Infraorder Gekkota
  8. Knob-tailed gecko

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]