Pāriet uz saturu

Gelzenkirhenes "Schalke 04"

Vikipēdijas lapa
FC Schalke 04
Nosaukums Fußballclub Gelsenkirchen-Schalke 04 e.V.
Iesauka Die Königsblauen (Ķēniņzilie)
Die Knappen (Kalnrači)
Pilsēta Valsts karogs: Vācija Gelzenkirhene, Vācija
Līga Vācijas 2. Bundeslīga
2023.—2024. 10. vieta
Dibināts 1904. gada 4. maijā 
Stadions Veltins Arena

(ietilpība: 62 271)

Prezidents Valsts karogs: Vācija Matijass Tillmans
Galvenais treneris Valsts karogs: Nīderlande Kēss von Vonderens
Mediji www.schalke04.de
Mājas krāsas
Izbraukuma krāsas
Rezerves krāsas

FC Gelsenkirchen-Schalke 04, biežāk zināms kā FC Schalke 04, ir Vācijas futbola klubs, kurš radies Šalkes apkaimē Gelzenkirhenē, Ziemeļreinā-Vestfālenē. Schalke ilgstoši ir bijusi viens no populārākajiem klubiem Vācijā, lai arī lielu sasniegumu nav bijis kopš kluba slavas gadiem 1930. un agros 1940. gados.

Futbola komanda ir daļa no plašāka sporta kluba ar vairāk kā 80 000 dalībniekiem (uz 2009. g. septembri) padarot to par otru lielāko sporta klubu Vācijā. Citi kluba pārstāvētie sporta veidi ir basketbols, handbols un vieglatlētika. Schalke 04 ieguva savu pirmo lielāko Eiropas kausu 1997. gadā, kad UEFA kausa finālā pēcspēles 11 metru soda sitienos pārspēja Internazionale. 1987. gadā par kluba goda locekli kļuva pāvests Jānis Pāvils II, pēc tam, kad bija novadījis mesu kluba stadionā Parkstadion. Schalke lielākie sāncenši ir Borussia Dortmund un pastāv draudzības saites ar Nuremberg. Kluba talismans tiek saukts par Erwin (arī Ährwin.)

  • Vācijas čempionāts / Bundeslīga
    • Čempioni (7): 1934, 1935, 1937, 1939, 1940, 1942, 1958
    • Vicečempioni (10): 1933, 1938, 1941, 1971–72, 1976–77, 2000–01, 2004–05, 2006–07, 2009–10, 2017–18
  • Vācijas kauss
    • Kausa ieguvēji (5): 1937, 1971–72, 2000–01, 2001–02, 2010–11
    • Finālisti (7): 1935, 1936, 1941, 1942, 1954–55, 1968–69, 2004–05
  • DFB Līgas kauss
    • Kausa ieguvēji (1): 2005
    • Finālisti (3): 2001, 2002, 2007
  • Vācijas Superkauss
    • Kausa ieguvēji (1): 2011
    • Finālisti (1): 2010
  • 2. Bundeslīga
    • Čempioni (3): 1981–82, 1990–91, 2021–22
    • Vicečempioni (1): 1983–84
  • UEFA Čempionu līga
    • Pusfinālisti (1): 2010–11
  • UEFA Kausu ieguvēju kauss
    • Semi-Finals (1): 1969–70
  • UEFA kauss
    • Kausa ieguvēji (1): 1996–97
  • UEFA Intertoto kauss
    • Uzvarētāji (2): 2003, 2004
  • Alpu kauss
    • Uzvarētāji (1): 1968

Komandas sastāvs

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2024. gada 29. augustā[1]

Nr. Pozīcija Spēlētājs
1 Valsts karogs: Vācija V Ron-Torbens Hofmans
2 Valsts karogs: Argentīna A Felipe Sančezs
4 Valsts karogs: Kamerūna A Stīvs Nods
5 Valsts karogs: Anglija A Derīs Murkins
6 Valsts karogs: Vācija P Rons Šalenbergs
7 Valsts karogs: Vācija P Pols Segīns
8 Valsts karogs: Vācija U Amins Juness
9 Valsts karogs: Mali U Musa Silas
11 Valsts karogs: Francija U Brajans Lasme
14 Valsts karogs: Vācija P Janiks Bahmans
15 Valsts karogs: Dānija U Emils Hojlunds
16 Valsts karogs: Urugvaja P Mauro Zalazars
17 Valsts karogs: Šveice A Adrians Gantenbajns
18 Valsts karogs: Gana U Kristofers Antwi-Adžejs
19 Valsts karogs: Turcija U Kenans Karamans (Kapteinis)
20 Valsts karogs: Vācija P Arišs Bajindirs
21 Valsts karogs: Beļģija A Martins Vasinskis
22 Valsts karogs: Mali A Ibrahima Sisā
Nr. Pozīcija Spēlētājs
23 Valsts karogs: Turcija A Memet-Džans Ajdins
24 Valsts karogs: Francija U Iljess Amašs
26 Valsts karogs: Čehija A Tomašs Kalass
27 Valsts karogs: Vācija P Lino Tempelmans
28 Valsts karogs: Vācija V Džastins Hākerens
29 Valsts karogs: Vācija P Tobiass Mors
30 Valsts karogs: Vācija A Antons Donkors
31 Valsts karogs: Vācija A Tajlans Buluts
32 Valsts karogs: Vācija V Luca Podelehs
33 Valsts karogs: Vācija A Vitalij Bekers
34 Valsts karogs: Austrija V Maikls Langers
35 Valsts karogs: Polija A Marcins Kamiņski
36 Valsts karogs: Vācija A Niklass Bartels
37 Valsts karogs: Vācija P Makss Grugers
38 Valsts karogs: Austrija P Tristans Osmani
39 Valsts karogs: Vācija U Peters Remmerts
Valsts karogs: Vācija P Dominils Drekslers
Valsts karogs: Vācija V Ralfs Fērmans
  1. «Kader» (vācu). Skatīts: 2024. gada 18. novembrī.

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]