Ar Puneta kvadrāta palīdzību ir ilustrēta saistība starp genotipu un fenotipu, izmantojot pākšaugu ziedlapu krāsas pazīmi. Burti B un b apzīmē krāsas alēles, bet attēli rāda iegūtos ziedus. Shēmā parādīts krustojums starp diviem heterozigotiem vecākiem, kur B apzīmē dominanto alēli (violeta krāsa), bet b – recesīvo alēli (balta krāsa)
Genotips ir organisma hromosomās lokalizēto gēnu kopums, proti, tā ģenētiskā informācija. Tas ietver gan visu organisma genomu kopumā, gan konkrētu gēnu alēļu kombinācijas, kas nosaka noteiktas pazīmes. Genotips ir molekulārā līmenī organizēta informācijas struktūra, kas tiek pārmantota no vecākiem pēcnācējiem ar dzimumšūnu (gametu) starpniecību. Genotipu jānošķir no fenotipa. Fenotips apzīmē organisma novērojamās pazīmes — morfoloģiskās, fizioloģiskās, bioķīmiskās un uzvedības īpatnības. Fenotips veidojas genotipa un vides faktoru mijiedarbībā, tādēļ viens un tas pats genotips dažādos vides apstākļos var izpausties atšķirīgi. Līdz ar to genotips raksturo iedzimto potenciālu, bet fenotips — šī potenciāla konkrēto izpausmi.
Mantojuma procesos genotipam ir centrāla nozīme, jo tieši gēnu un to alēļu kombinācijas tiek nodotas no paaudzes paaudzē saskaņā ar ģenētiskajām likumsakarībām. Klasiskās mendeliskās shēmas un mūsdienu molekulārās ģenētikas pētījumi apliecina, ka genotips nosaka iespējamo pazīmju diapazonu, savukārt to realizāciju ietekmē gēnu regulācijas mehānismi un vides apstākļi.
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Genotips.
