Pāriet uz saturu

Genrihs Jagoda

Vikipēdijas lapa
Genrihs Jagoda
Генрих Григорьевич Ягода
Jagoda 1930. gados
PSRS Iekšlietu Tautas komisārs
Amatā
1934. gada 10. jūlijs  1936. gada 26. septembris
Priekštecis amats izveidots
Pēctecis Nikolajs Ježovs

Dzimšanas dati 1891. gada 19. novembrī
Ribinska, Jaroslavļas guberņa, Krievijas impērija
Miršanas dati 1938. gada 15. martā (46 gadu vecumā)
Maskava, KPFSR, PSRS
Tautība ebrejs
Politiskā partija VK(b)P
Profesija valsts drošības darbinieks

Genrihs Jagoda (krievu: Генрих Григорьевич Ягода; dzimis 1891. gada 19. novembrī, miris 1938. gada 15. martā) bija padomju valsts un drošības aparāta darbinieks, PSRS Iekšlietu tautas komisārs no 1934. līdz 1936. gadam. Viens no agrīno staļinisko represiju organizatoriem un NKVD vadītājiem pirms Nikolaja Ježova un Lavrentija Berijas.

Jagoda piedalījās padomju represīvā aparāta nostiprināšanā, pārraudzīja GULAG sistēmas paplašināšanu un piespiedu darba izmantošanu lielos infrastruktūras projektos, tostarp Baltās—Baltijas jūras kanāla būvniecībā. Viņa vadībā notika vairāki politiskie procesi pret Staļina pretiniekiem.

1936. gadā Staļins Jagodu atcēla no amata, aizstājot viņu ar Ježovu. 1937. gadā Jagodu arestēja apsūdzībās par nodevību, spiegošanu un sazvērestību pret padomju valdību. 1938. gadā viņu notiesāja tā sauktajā “Divdesmit viena prāvā” un nošāva.

Biogrāfija

[labot | labot pirmkodu]

Dzimis 1891. gadā Ribinskā. Jaunībā iesaistījās revolucionārajā kustībā un pievienojās boļševikiem. Pēc 1917. gada revolūcijas sāka darbu padomju drošības struktūrās — čekā, vēlāk OGPU.

1920. un 1930. gados Jagoda strauji virzījās pa karjeras kāpnēm drošības aparātā un kļuva par vienu no tuvākajiem Staļina režīma represīvās sistēmas organizatoriem. Viņš koordinēja masu arestus, izsūtīšanas un politisko opozicionāru vajāšanu.

1934. gada 10. jūlijā Jagoda kļuva par jaunizveidotā NKVD vadītāju. Viņa vadībā tika organizētas pirmās plašās politiskās prāvas pret vecajiem boļševikiem. Vienlaikus viņš pārraudzīja Gulaga nometņu sistēmas paplašināšanu un ieslodzīto darba izmantošanu rūpniecībā un infrastruktūras būvniecībā.

Staļinam kļūstot neapmierinātam ar represiju tempu, 1936. gadā Jagodu nomainīja Ježovs. Drīz pēc tam Jagodu apsūdzēja pretpadomju darbībā un arestēja. 1938. gada martā pēc paraugprāvas viņam piesprieda nāvessodu, kas tika izpildīts tajā pašā dienā.

Ārējās saites

[labot | labot pirmkodu]