Georgijs Grečko

Vikipēdijas lapa
Georgijs Grečko
Георгий Михайлович Гречко
Grečko 2013. gadā
Grečko 2013. gadā
Personīgā informācija
Dzimis 1931. gada 25. maijā
Ļeņingrada, Karogs: Padomju Savienība PSRS (tagad Sanktpēterburga,Karogs: Krievija Krievija)
Miris 2017. gada 8. aprīlī (85 gadi)
Maskava, Karogs: Krievija Krievija
Pilsonība Karogs: Padomju Savienība PSRSKarogs: Krievija Krievija
Kosmonauta informācija
kosmonauts
Kosmosā pavadītais laiks 134 d 20 h 32 min 58 s
Iesaukums 1966. gads
Kosmosa kuģi Sojuz-17
Sojuz-26
Sojuz-27
Sojuz T-14
Sojuz T-13
Inženiera darbība
Nozare kosmonautika
Darba vietas OKB-1 / Energija
Izglītība Ļeņingradas kara mehāniskais institūts
Militārais dienests
Dienesta pakāpe inženieris pulkvedis rezervē
Valsts Karogs: Padomju Savienība PSRS

Georgijs Grečko (Георгий Михайлович Гречко, dzimis 1931. gada 25. maijā, miris 2017. gada 8. aprīlī) bija PSRS kosmonauts, inženieris, zinātnieks.

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis Ļeņingradā (tagad Sanktpēterburga) jauktā ukraiņu un baltkrievu ģimenē. 1955. gadā Grečko ar izcilību pabeidza Ļeņingradas kara mehānisko institūtu; diplomdarbu aizstāvēja konstruktoru birojā OKB-1. Jau 1954. gadā viņš sāka strādāt OKB-1. 1961. gadā Grečko kļuva par OKB-1 17. nodaļas grupas priekšnieku.

Kosmonautu grupā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1964. gadā Georgijs Grečko tika nosūtīts uz medicīnisko apskati kā viens no OKB-1 14 kandidātiem lidojumam pirmajā trīsvietīgajā kosmosa kuģī Voshod-1; medicīnas komisija nedeva pozitīvu slēdzienu. 1965. gadā viņš veiksmīgi izgāja medicīnisko apskati OKB-1 kosmonautu grupas veidošanai. 1966. gadā Grečko vēlreiz izgāja medicīnisko apskati un tika pārcelts uz CKBEM 731. nodaļu par kosmonautu izmēģinātāju kandidātu grupas priekšnieku. 1966. gadā viņš sāka speciālos treniņus un apmācību, tai skaitā Kosmonautu sagatavošanas centrā. Bija grupā, kas gatavojās lidojumam ar kosmosa kuģi Sojuz (7K-OK). 8. oktobrī izpletņlēkšanas laikā Grečko lauza kāju un pārtrauca sagatavošanu. 1967. gada viņš ieguva tehnisko zinātņu kandidāta grādu, aizstāvot disertāciju par Mēness aparātu Luna-9 un Luna-13 nolaišanās sistēmu. 1967. gadā Grečko iekļāva grupā, kas gatavojās Mēness aplidojumam kosmosa kuģī L-1. 1968. gada 27. maijā Grečko ieskaitīts CKBEM kosmonautu nodaļā. 1969. gadā no februāra līdz jūlijam kopā ar Anatoliju Kukļinu un Pjotru Kolodinu gatavojās dublieru apkalpēs trīs pilotējamo kuģu Sojuz lidojumam kosmosa kuģos Sojuz-6, Sojuz-7 un Sojuz-8. Jūlijā Kukļinu nomainīja Jevgēņijs Hrunovs, bet augustā apkalpes tika izformētas.

1970. gadā no janvāra līdz maijam Grečko gatavojās ilglaicīgajam lidojumam kosmosa kuģī Sojuz-9 kā dublieru apkalpes bortinženieris, kopa ar Anatoliju Fiļipčenko. No 1970. gada augusta līdz 1971. gada jūlijam Grečko gatavojās kā pamatapkalpes bortinženieris lidojumam ar aktīvo kosmosa kuģi Sojuz programmā Kontakt. 1971. gada oktobrī viņš sāka gatavoties lidojumam uz orbitālo staciju DOS-2 kā trešās (rezerves) apkalpes bortinženieris, kopā ar Alekseju Gubarevu. 1972. gada jūlijā avarēja nesējraķete Proton, mēģinot palaist staciju, un lidojums tika atcelts. 1972. gadā no augusta līdz septembrim Grečko gatavojās Sojuz autonomam izmēģinājumu lidojumam kā trešās (rezerves) apkalpes bortinženieris, kopā ar A. Gubarevu. Lidojums tika atcelts. 1972. gada oktobrī viņš sāka gatavoties lidojumam uz orbitālo staciju DOS-3 kā trešās apkalpes bortinženieris, kopā ar Alekseju Gubarevu. Lidojums tika atcelts, jo 1973. gada maijā sabojājās nesen palaistā stacija, kura tika nosaukta par Kosmos-557. 1973. gadā no jūlija līdz septembrim Grečko gatavojās Sojuz-12 autonomam izmēģinājumu lidojumam kā otrās (dublieru) apkalpes bortinženieris, kopā ar A. Gubarevu. Lidojums tika atcelts. No 1973. gada decembra līdz 1974. gada maijam viņš gatavojās lidojumam uz orbitālo staciju DOS-4 (Saljut-4) kā pirmās apkalpes bortinženieris, kopā ar Gubarevu. Aizkavējoties DOS-4 palaišanai, Grečko turpināja sagatavošanos gatavības uzturēšanas režīmā.

Kosmiskie lidojumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Savā pirmajā kosmiskajā lidojumā Georgijs Grečko kopā ar Alekseju Gubarevu devās 1975. gada 11. janvārī ar kosmosa kuģi Sojuz-17 kā bortinženieris Saljut-4 pirmajā pamatekspedīcijā. 9. februārī viņš atgriezās uz zemes.

No 1976. gada līdz 1977. gada oktobrim Grečko gatavojās lidojumam uz orbitālo staciju DOS-5 (Saljut-6) trešajā (rezerves) apkalpē kopā ar Vladimiru Ļahovu. Pēc tam viņu pārcēla uz pamatapkalpi.

Georgija Grečko otrais lidojums kosmosā sākās 1977. gada 10. decembrī, ar kosmosa kuģi Sojuz-26 kā bortinženierim kopā ar Juriju Romaņenko dodoties Saljut-6 pirmajā pamatekspedīcijā. Tās laikā viņš veica iziešanu kosmosā. 1978. gada 16. martā viņi atgriezās uz zemes ar kosmosa kuģi Sojuz-27.

No 1983. gada jūnija līdz 1984. gada martam Grečko gatavojās lidojumam uz orbitālo staciju Saljut-7 otrajā (dublieru) apkalpē PSRS — Indijas viesekspedīcijai (kosmosa kuģis Sojuz T-11) kopā ar Anatoliju Berezovoju un Ravišu Malhotru. 1984. gada februārī Grečko ieguva fizikas matemātikas doktora grādu.

1985. gada martā Grečko kopā ar Vladimiru Vasjutinu un Aleksandru Volkovu sāka gatavoties pamatapkalpē viesekspedīcijai uz Saljut-7.

Trešo kosmisko lidojumu Georgijs Grečko veica 1985. gada septembrī, ar Sojuz T-14 dodoties un orbitālo staciju Saljut-7. Uz zemes viņš atgriezās pēc gandrīz 9 dienām kosmosa kuģī Sojuz T-13.

Pēc kosmonautu vienības atstāšanas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1985. gadā Grečko atstāja kosmonautu vienību. No 1986. agda maija līdz 1992. gadam viņš bija Obuhova Atmosfēras fizikas institūta laboratorijas vadītājs. 1992. gadā Grečko kļuva par Atmosfēras fizikas institūta vadošo zinātnisko līdzstrādnieku.

Georgijs Grečko iesaistījās kosmonautikas popularizēšanā un sabiedriskās organizācijās. No 1979. līdz 1990. gadam viņš vadīja televīzijas raidījumu "Šī fantastiskā pasaule". 1979. gadā viņš kļuva par Padomju miera aizsardzības komitejas priekšsēdētāja vietnieku.

1997. gadā viņš kļuva par "Investīciju un krājaizdevumu bankas" uzraudzības padomes priekšsēdētāja vietnieku. 2007. gadā Grečko ievēlēts Investsberbank direktoru padomē. 2008. gadā viņš kļuva par OPT Bank viceprezidentu.

Kosmisko lidojumu kopsavilkums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kosmosa kuģis Starta datums Nolaišanās datums Apkalpes biedri Amats Ilgums Piezīmes
Sojuz 17 11.01.1975. 09.02.1975. Aleksejs Gubarevs Bortinženieris 29 d 13 h 20 min Saljut-4 1. pastāvīgā ekspedīcija
Sojuz 26 10.12.1977. Jurijs Romaņenko Bortinženieris 96 d 10 h 0 min Saljut-6 1. pastāvīgā ekspedīcija
Sojuz 27 16.03.1978.
Sojuz T-14 17.09.1985. Vladimirs Vasjutins, Aleksandrs Volkovs Bortinženieris 8 d 21 h 13 min Saljut-7 viesekspedīcija
Sojuz T-13 26.09.1985. Vladimirs Džanibekovs

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]