Džordžs Brauns

Vikipēdijas lapa
(Pāradresēts no Georgs Brauns)
Jump to navigation Jump to search
Džordžs Brauns

Džordžs Brauns, arī Georgs fon Brauns (īru: Seoirse de Brún, vācu: Georg Reichsgraf von Browne, krievu: Юрий Юрьевич Броуне, 1698-1792) bija īru izcelsmes virsnieks, kas ķeizarienes Annas valdīšanas periodā pārgāja Krievijas impērijas dienestā, paaugstināts par ģenerāli anšefu (general en chef) Septiņgadu kara laikā. Ķeizarienes Katrīnas II valdīšanas periodā ilgstoši bija Vidzemes ģenerālgubernators (1762—1792), no 1775. gada arī Igaunijas gubernators.

Dzīves gājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis 1698. gada 15. jūnijā Mahonas pilī, Īrijā, tās īpašnieka Džordža Brauna un viņa sievas Honoras Lasī ģimenē. Mācījās Limerikas katoļu skolā, 1725. gadā iestājās Pfalcas kūrfirsta dienestā, pēc ģenerāļa Džeimsa Kīta ieteikuma 1730. gadā pārgāja Krievijas impērijas dienestā. Krievu-turku kara (1735—1739) laikā 1739. gadā krita turku gūstā. Pēc tam, kad Francijas sūtnis Osmaņu impērijā Vilnēvs viņu palīdzēja izpestīt no verdzības, Dž. Brauns dzīvoja Stambulā, 1740. gadā viņam ar vērtīgām ziņām par Osmaņu impērijas nākamā kara plāniem izdevās aizbēgt atpakaļ uz Krieviju. Ķeizarienes Elizabetes valdīšanas periodā piedalījās Krievijas karā pret Zviedriju (1741-1743) un karā par Austrijas mantojumu (1740-1748). Apprecējās ar Rīgas gubernatora Pētera Lasī meitu. Izcēlās ar varonību Septiņgadu karā pret Prūsiju, uz īsu brīdi iecelts par Krievijas impērijas armijas feldmaršalu. Pēc smaga galvas ievainojuma visu mūžu bija spiests uz galvas nēsāt sudraba plāksni, kas pārklāja dziļu rētu.

Pēc atteikšanās vadīt Krievijas armiju pret Dāniju 1762. gadā ķeizars Pēteris III viņu atvaļināja no militārā dienesta un iecēla par Vidzemes ģenerālgubernatoru, šajā amata viņš pavadīja 30 gadus. 1765. gadā gubernators Brauns ķeizarienes Katrīnas II uzdevumā iesniedza Vidzemes landtāgam vairākus ierosinājumus dzimtbūšanas sloga mazināšanai. 1765. gadā Brauns apprecējās ar Pētera fon Fītinghofa atraitni Eleonoru Kristīni, Vidzemes hoftiesas prezidenta Johana Frīdriha Mengdena meitu. Ieguva dzimtas īpašumā Siguldas un Smiltenes pilsmuižu. 80 gadu vecumā viņš no Svētās Romas impērijas ķeizara 1779. gadā saņēma grāfa titulu.

Miris 1792. gada 18. septembrī Rīgā. Apglabāts Skaistkalnes katoļu baznīcas kapenēs.

Dž. Brauna dzimtmuižas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dž. Braunam piederējusī Smiltenes pilsmuiža 19. gadsimtā.[1]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Jegór von Sivers. Smilten. Ein Beitrag für die Entwickelungsgeschichte Livlands, etc. 1872

Literatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Michael von der Borch-Lubeschütz: Leben des Reichsgr. Georg von Browne, General-Gouverneur von Liefland und Esthland, Oberfeldherr der Russischen Armeen. Aus dem Französischen, mit einer Vorrende von L. Schubert, Riga: Hartknoch 1795, Digitalisat