Georgs Frīdrihs Parrots
| ||||||||||||
| ||||||||||||
Georgs Frīdrihs Parrots (vācu: Georg Friedrich Parrot), arī Žoržs Frēderiks Parro (franču: George-Frédéric Parrot; dzimis 1767. gada 5. jūlijā, miris 1852. gada 20. jūlijā) bija franču izcelsmes vācbaltiešu fiziķis. Tērbatas Universitātes pirmais rektors. Pēterburgas Zinātņu akadēmijas akadēmiķis no 1826. gada, goda loceklis no 1840. gada.[1]
Dzīvesgājums
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Dzimis 1767. gadā Virtembergas hercogistē, 1786. gadā absolvēja studijas Štutgartes Kārļa Universitātē, strādāja par mājskolotāju.[1] Franču revolucionāro karu laikā 1795. gada jūnijā ieradās Vidzemē, sākumā bija mājskolotājs Cēsu un Vecates muižu īpašnieka Kārļa Zīversa ģimenē.[2] No 1796. līdz 1801. gadam bija Vidzemes Vispārderīgās un ekonomiskās biedrības sekretārs,[1] Rīgas literāri praktiskās pilsoņu savienības (Literärisch-Praktische Bürgerverbindung) goda loceklis (1812).[3]
Piedalījās Ķeizariskās universitātes Tērbatā darbības atjaunošanā, bija tās pirmais rektors (1802—1803, 1805—1806, 1812—1813), docētājs (1802—1826), profesors (no 1802. gada). No 1826. līdz 1840. gadam vadīja Pēterburgas Zinātņu akadēmijas Fizikas laboratoriju.[1]
Atbalstīja dzimtbūšanas atcelšanu Baltijā, aizstāvēja Kauguru nemieru dalībniekus.[1]
Darbi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Aprakstīja endosmozi, eksosmozi. Pirmais norādīja uz osmotisko parādību nozīmi bioloģijā (osmoregulācija).[1] 2000. gadā Latvijas un Francijas divpusējā sadarbības programma tika nosaukta par "Osmozi", atceroties Parrota veiktos osmozes pētījumus Rīgā. Vēl Rīgā veica gaisa analīzes, aprakstīja pirmā medicīniskā termometra principu, kas bija pirmie Rīgā veiktie pētījumi fizikā.[4]
Parrots ierosināja vairākus jaunus izgudrojumus, kopumā 59 priekšlikumus par jaunu metožu un ierīču lietošanu ikdienas dzīvē. Idejas kritizēja Garlībs Merķelis un arhitekts Johans Vilhelms Krauze. Var tikt uzskatīts par pirmo vērienīgo izgudrotāju Rīgas un Latvijas izgudrojumu un inovāciju vēsturē.[2]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 1 2 3 4 5 6 Latvijas enciklopēdija. 4. sējums. Rīga : Valērija Belokoņa izdevniecība. 2007. 680. lpp. ISBN 978-9984-9482-4-9.
- 1 2 Jānis Stradiņš. Zinātnes un augstskolas sākotne Latvijā. Rīga : Latvijas Vēstures institūta apgāds, 2009. 313.—317. lpp. ISBN 9789984824130.
- ↑ Geschichte der Allerhöchst bestätigten literärisch-praktischen Bürger-Verbindung zu Riga: Bei Gelegenheit ihrer fünfzigjährigen Jubelfeier am 12. December 1852 im Auftrage der Verbindung herausgegeben von August Bulmerincq.
- ↑ Jānis Stradiņš (redaktors). Latvieši un Latvija. IV sējums. Rīga : Latvijas Zinātņu akadēmija, 2013. 153. lpp. ISBN 978-9934-8373-5-7.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu] | Šis biogrāfiskais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
|