Georgs Vilhelms Rihmanis

Georgs Vilhelms Rihmanis Georg Wilhelm Richmann Personīgā informācija Dzimis 1711. gada 22. jūlijā Pērnava, Zviedru Vidzeme (tagad Igaunija) Miris 1753. gada 6. augustā (42 gadi) Sanktpēterburga, Krievijas Impērija (Krievija)

Zinātniskā darbība Zinātne dabaszinātne Darba vietas Pēterburgas Zinātņu akadēmija Alma mater Jēnas Universitāte

Georgs Vilhelms Rihmanis (vācu: Georg Wilhelm Richmann; 1711—1753) bija vācbaltiešu fiziķis, izdarīja pētījumus atmosfēras elektrības un meteoroloģijas nozarēs. Mihaila Lomonosova līdzgaitnieks un draugs.

Dzīvesgājums

Dzimis 1711. gada 22. (11. pēc VS) jūlijā Pērnavā. 1729. gadā viņš sāka studēt teoloģiju Halles Universitātē, bet 1730. gadā pārgāja uz Jēnas Universitāti, kur studēja dabaszinātnes. Krievijas Impērijas ķeizarienes Annas valdīšanas laikā viņš pārcēlās uz dzīvi Pēterburgā, kur bija impērijas vicekanclera grāfa Heinriha Johana Frīdriha Ostermaņa bērnu mājskolotājs (1732—1735).

1735. gadā Pēterburgas Zinātņu un mākslu akadēmijas prezidents Johans Albrehts fon Korfs Rihmani uzņēma par akadēmijas studentu. No 1735. līdz 1740. gadam viņš bija profesora Krafta palīgs, 1740.—1741. gadā adjunkts. No 1741. līdz 1745. gadam viņš bija ārkārtējais fizikas profesors Pēterburgas Zinātņu akadēmijā, 1745. gadā Rihmanis izgudroja elektrometru un uzbūvēja elektrostatisko iekārtu. Vienlaikus ar Bendžaminu Franklinu ieteica zibensnovedēja lietošanu.

No 1745. līdz 1753. gadam fizikas profesors (un akadēmiķis). 1753. gada 6. augustā viņš Pēterburgā negaisa laikā gāja bojā, eksperimentējot ar savu nesazemēto "zibens mašīnu".

Ārējās saites

• Richmann, Georg Wilhelm
• Kutse elektriaasta avamisele 2.01.2011. Uue Kunsti Muuseumis Arhivēts 30.12.2014, Wayback Machine vietnē.

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Georgs Vilhelms Rihmanis.

• Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)