Getisburgas kauja

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Getisburgas kauja
Daļa no Amerikas pilsoņu kara
Thure de Thulstrup - L. Prang and Co. - Battle of Gettysburg - Restoration by Adam Cuerden (cropped).jpg
Getisburgas kaujas attēlojums mākslinieka skatījumā, 1887. gads
Datums1863. gada 1.—3. jūlijs
VietaGetisburga, Pensilvānija, ASV
IznākumsSavienības uzvara
Karotāji
Karogs: Amerikas Savienotās Valstis Amerikas Savienotās ValstisFlag of the Confederate States of America (1861–1863).svg Amerikas Valstu Konfederācija
Komandieri
Džordžs MīdsRoberts Lī
Vienības
Potomakas armijaZiemeļvirdžīnijas armija
Spēki
85 000[1]—94 000[2]71 000[2]—75 000[3]
Zaudējumi
Kopā 23 049
(3155 nogalināti,
14 529 ievainoti,
5365 pazuduši)[1]
Kopā 28 063
(3903 nogalināti,
18 735 ievainoti,
5425 pazuduši)[1]

Getisburgas kauja (angļu: Battle of Gettysburg) bija militāra sadursme starp Savienības un Konfederācijas bruņotajām pusēm Amerikas pilsoņu kara laikā, kas norisinājās no 1863. gada 1. līdz 3. jūlijam Getisburgas pilsētas apkārtnē Pensilvānijas štata dienviddaļā.[2]

Getisburgas kauja bija lielākā un asiņainākā kauja Amerikas pilsoņu kara laikā, kurā ievainoti tika vairāk kā 50 000 Savienības un Konfederācijas spēku karavīri, no kuriem dzīvību zaudēja aptuveni 7000 dalībnieki.[2] Kaujas iznākumā uzvaru izdevās izcīnīt Savienības jeb Ziemeļu štatu bruņotajai pusei, kuras pārstāvētā Potomakas armija ģenerāļa Džordža Mīda vadībā no savām aizsardzības pozīcijām izturēja visu trīs dienu uzbrukumus un gala rezultātā piespieda atkāpties Konfederācijas bruņotās puses ģenerāļa Roberta Lī pārstāvēto Ziemeļvirdžīnijas armiju atpakaļ uz Dienvidu štatu teritoriju.

Getisburgas kaujas rezultātā toreizējais Amerikas Savienoto Valstu prezidents Abrahams Linkolns veica savu slaveno Getisburgas uzrunu, kurā aicināja uz jaunas militārās kapsētas — Getisburgas Nacionālās kapsētas — izveidi. Pēc sakāves Getisburgas kaujā Konfederācijas bruņotie spēki tā arī vairs neatguvās un atlikušos divus karadarbības gadus pavadīja cīnītos vairs tikai savā teritorijā. Ne velti vairāku autoru skatījumā Getisburgas kauja kopā ar Viksburgas aplenkumu (Siege of Vicksburg) tiek uzskatīta par vienu no galvenajiem pagrieziena punktiem visā karā.[1][4]

Priekšvēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pēc tam, kad 1863. gada maijā Konfederācijas spēki ģenerāļa Roberta Lī vadībā bija izcīnījuši uzvaru Čanselorsvillas kaujā (Battle of Chancellorsville) Virdžīnijas teritorijā, Lī nolēma, ka gaidāmās vasaras kampaņas laikā veiks atkārtotu iebrukumu Savienības teritorijā (iepriekšējais dienvidnieku iebrukums Ziemeļu štatu teritorijā norisinājās 1862. gada septembrī, kur Entitemas kaujas (Battle of Antietam) rezultātā Roberta Lī pārstāvētā Ziemeļvirdžīnijas armija bija spiesta pārtraukt uzbrukumu un atkāpties no Mērilendas uz Virdžīniju).[1][3]

Mūsdienu autori norāda, ka, iespējams, Lī vēlme veikt atkārtotu iebrukumu Savienības teritorijā, izrietēja no apstākļa, ka vienīgais veids, kā Konfederācija varēja iegūt atzinību un materiālo palīdzību no citām valstīm, it īpaši no Apvienotās Karalistes un Francijas, bija izcīnot lielu militāru uzvaru Savienības teritorijā.[1][2] Turklāt pat ja briti un franči beigās nolemtu neveidot bruņotu savienību ar Konfederāciju, dienvidnieku militārās uzvaras gadījumā pastāvēja iespēja, ka Eiropas lielvaras, vai pat sliktākajā gadījumā paši Ziemeļu štatu iedzīvotāji, pamazām varētu sākt piespiest Linkolna administrāciju Vašingtonā uzsākt miera sarunas ar Konfederācijas valdību.[1][5]

Tāpat vienlīdz svarīgi bija panākt, lai 1863. gada vasarā karadarbība pēc iespējas mazāk skartu Virdžīnijas laukus un tā vietā pārietu uz Ziemeļu štatu teritorijām, kas tādējādi dotu iespēju Virdžīnijas lauksaimniekiem nodarboties ar labības audzēšanu un ražas novākšanu, kas savukārt bija būtisks aspekts Konfederācijas saimniecībai.[5] Visbeidzot pārdrošs uzbrukums Ziemeļu štatiem Pensilvānijas virzienā 1863. gada vasarā, iespējams, ļautu atvieglot Konfederācijas spēku ielenkumu Viksburgas kaujā pie Misisipi upes, kas tādējādi piespiestu Savienības virspavēlniecību pārvest daļu no karavīriem Rietumos uz Austrumu karadarbības reģionu Potomakas upes apkārtnē.[5]

Konfederācijas ģenerāļa Roberta Lī stratēģiskais uzbrukuma plāns sevī ietvēra aprīkot savu Ziemeļvirdžīnijas armiju ar visiem nepieciešamajiem resursiem un negaidīti uzbrukt caur Mērilendu Pensilvānijas virzienā, iespējams, tiekot tik tālu kā līdz Harisburgai, kas atradās kādus 56 kilometrus uz ziemeļaustrumiem no Getisburgas.[2][6] Pēc tam Lī vadītā Ziemeļvirdžīnijas armija varētu pagriezties uz dienvidiem un teorētiski apdraudēt arī tādas pilsētas kā Filadelfiju, Baltimoru un pat Vašingtonu. Stratēģiskā uzbrukuma plāna galvenais mērķis bija panākt lai Savienības pārraudzītā Potomakas armija sekotu tai Pensilvānijas teritorijā un pēc Lī izvēlēs iesaistītos ar to bruņotā sadursmē, kas būtu izdevīgāka Konfederācijas spēkiem, tādējādi panākot Savienības galvenās armijas sakāvi un nepieciešamo uzvaru kaujā.[6]

Karojošās puses[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Savienība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Potomakas armiju Getisburgas kaujā vadīja ģenerālmajors Džordžs Mīds, kurš armijas vadošā komandiera statusu ieguva tikai 28. jūnijā, trīs dienas pirms kaujas sākuma (pirms tam par armijas vadošo komandieri kalpoja ģenerālmajors Džozefs Hukers (Joseph Hooker), kuru ASV prezidents Abrahams Linkolns bija izvēlējies aizstāt pēdējā brīdī — Linkolna skatījumā Hukers bija vainojams pie sakāves Čanselorsvillas kaujā, kā arī negribīgi izrādīja iniciatīvu pēc iespējas ātrāk iesaistīties vēl vienā bruņotā sadursmē ar Konfederācijas ģenerāļa Roberta Lī pārstāvēto armiju).[3]

Getisburgas kaujas laikā Potomakas armija sastāvēja no septiņiem kājnieku korpusiem, viena kavalērijas korpusa un vienas artilērijas rezerves vienības, kuru kopumā veidoja vairāk kā 95 000 karavīri:[7]

Konfederācija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ziemeļvirdžīnijas armiju Getisburgas kaujā vadīja ģenerālis Roberts Lī, kuras sastāvā ietilpa trīs kājnieku korpusi un viena kavalērijas divīzija (to kopumā veidoja teju 75 000 karavīri):[17]

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 1,2 1,3 1,4 1,5 1,6 «Battle of Gettysburg». historynet.com. Historynet. Skatīts: 2019. gada 10. marts.
  2. 2,0 2,1 2,2 2,3 2,4 2,5 «Battle of Gettysburg». britannica.com. Encyclopaedia Britannica. Skatīts: 2019. gada 10. marts.
  3. 3,0 3,1 3,2 «Battle of Gettysburg». history.com. History. 2009. gada 29. oktobris. Skatīts: 2019. gada 10. marts.
  4. Carl Smith. Gettysburg 1863: High Tide of the Confederacy. Oxford : Osprey Publishing, 1998. 7. lpp. ISBN 1-85532-336-2.
  5. 5,0 5,1 5,2 Carl Smith. Gettysburg 1863: High Tide of the Confederacy. Oxford : Osprey Publishing, 1998. 8. lpp. ISBN 1-85532-336-2.
  6. 6,0 6,1 Carl Smith. Gettysburg 1863: High Tide of the Confederacy. Oxford : Osprey Publishing, 1998. 10. lpp. ISBN 1-85532-336-2.
  7. Carl Smith. Gettysburg 1863: High Tide of the Confederacy. Oxford : Osprey Publishing, 1998. 26. lpp. ISBN 1-85532-336-2.
  8. Carl Smith. Gettysburg 1863: High Tide of the Confederacy. Oxford : Osprey Publishing, 1998. 26.-27. lpp. ISBN 1-85532-336-2.
  9. Carl Smith. Gettysburg 1863: High Tide of the Confederacy. Oxford : Osprey Publishing, 1998. 27.-28. lpp. ISBN 1-85532-336-2.
  10. Carl Smith. Gettysburg 1863: High Tide of the Confederacy. Oxford : Osprey Publishing, 1998. 28.-29. lpp. ISBN 1-85532-336-2.
  11. Carl Smith. Gettysburg 1863: High Tide of the Confederacy. Oxford : Osprey Publishing, 1998. 29.-30. lpp. ISBN 1-85532-336-2.
  12. Carl Smith. Gettysburg 1863: High Tide of the Confederacy. Oxford : Osprey Publishing, 1998. 30. lpp. ISBN 1-85532-336-2.
  13. Carl Smith. Gettysburg 1863: High Tide of the Confederacy. Oxford : Osprey Publishing, 1998. 30.-31. lpp. ISBN 1-85532-336-2.
  14. Carl Smith. Gettysburg 1863: High Tide of the Confederacy. Oxford : Osprey Publishing, 1998. 31.-32. lpp. ISBN 1-85532-336-2.
  15. Carl Smith. Gettysburg 1863: High Tide of the Confederacy. Oxford : Osprey Publishing, 1998. 32.-33. lpp. ISBN 1-85532-336-2.
  16. Carl Smith. Gettysburg 1863: High Tide of the Confederacy. Oxford : Osprey Publishing, 1998. 33. lpp. ISBN 1-85532-336-2.
  17. Carl Smith. Gettysburg 1863: High Tide of the Confederacy. Oxford : Osprey Publishing, 1998. 34. lpp. ISBN 1-85532-336-2.
  18. Carl Smith. Gettysburg 1863: High Tide of the Confederacy. Oxford : Osprey Publishing, 1998. 34.-35. lpp. ISBN 1-85532-336-2.
  19. Carl Smith. Gettysburg 1863: High Tide of the Confederacy. Oxford : Osprey Publishing, 1998. 35.-36. lpp. ISBN 1-85532-336-2.
  20. Carl Smith. Gettysburg 1863: High Tide of the Confederacy. Oxford : Osprey Publishing, 1998. 36.-38. lpp. ISBN 1-85532-336-2.
  21. Carl Smith. Gettysburg 1863: High Tide of the Confederacy. Oxford : Osprey Publishing, 1998. 38.-39. lpp. ISBN 1-85532-336-2.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]