- Šis raksts ir par filozofu. Par citām jēdziena Rails nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
|
|
| Vispārīgā informācija
|
| Skola, tradīcija
|
analītiskā filosofija
|
| Nozīmīgas idejas
|
Ikdienas valodas filozofija, Ghost in the machine
|
| Galvenās intereses
|
valoda, psihe, biheiviorisms, nozīme, kognitīvie procesi
|
| Alma mater
|
Oksfordas Universitāte
|
| Ietekmējies no
|
Renē Dekarts, Artūrs Šopenhauers, Ludvigs Vitgenšteins
|
| Ietekmējis
|
Džons Ostins, Alfrēds Ajers, Džons Sīrls, Ričards Heirs, Vilfrīds Sellarss, Denjels Denets, Klifords Gīrcs, Džeralds Koens
|
| Nozīmīgi darbi
|
"Psihes jēdziens" (The Concept of Mind, 1949)
|
| Valoda
|
angļu valoda
|
|
Gilberts Rails (angļu: Gilbert Ryle, dzimis 1900. gada 19. augustā, miris 1976. gada 6. oktobrī) bija britu filosofs, Britu ikdienas valodas filosofijas skolas pārstāvis, kurš ir zināms ar savu Dekarta un dualistiskās tradīcijas kritiku. Vitgenšteina ideju ietekmēts, Rails vēršas pret psihes ķermeņa duālismu, apgalvojot, ka psihes un ķermeņa nošķīrums jau principā ir kategoriāla kļūda un līdz ar to visas kartēziskās tradīcijas pamati ir apšaubāmi. Šī kritika tiek izvērsta G. Raila centrālajā darbā "Psihes jēdziens" (The Concept of Mind, 1949).
Gilberts Rails darbā "Psihes jēdziens" mēģina atspēkot Dekarta un viņa sekotāju duālistisko pieeju psihes — ķermeņa problēmai. Rails apgalvo, ka Dekarta tipa problēmas analīze jau pašos pamatos ietver kļūdu, kuru viņš dēvē par “kategoriālo kļūdu”. Ar to viņš saprot Dekarta un viņa iedibinātās dualistiskās tradīcijas pieņēmumu, ka ķermenis un apziņa ir vienas kategorijas jēdzieni un attiecīgi arī ir analizējami. Rails apgalvo, ka šie abi jēdzieni ir no atšķirīgām kategorijām un līdz ar to šāda pieeja ir kļūdaina. Jēdzienam “apziņa” nav pastāvīga satura atšķirībā no ķermeņa, līdz ar to nav iespējams tos skatīt, kā vienas kategorijas jēdzienu. Apziņa, kā jēdziens ir abstrakcija, kuras ieviešana ir duālistu kļūda, jo pēc Raila domām mentālie procesi nepastāv šķirti no novērojamās uzvedības, tie ir attiecīgās uzvedības formas. Tā, piemēram, ir ierasts, redzot cilvēku veicam kādu ķermeņa žestu, piedēvēt šim žestam kādu suverēnu, mentālu cēloni, Rails šajā gadījumā teiktu, ka nekā cita, kā vien šī uzvedība un tie mentālie jēdzieni, kā, piemēram, “domāšāna”, “griba” nepastāv metafiziski pirms šīs novērojamās uzvedības. Runājot par Dekarta iedibināto tradīciju, Rails ievieš jēdzienu “spoks mašīnā”, ar to sakot, ka fizikālajā ķermeni pa vidu nemaisās, kaut kāda no šī paša ķermeņa neatkarīga būtība (griba, apziņa, nodoms utt.), kura valda par ķermeņa rīcību, bet gan, ka mentālie jēdzieni ir konceptualizētas ķermeņa darbības. Lai skaidrotu darbības motīvus, Rails izmanto jēdzienu “dispozīcijas”. Gribas kontekstā par dispozīciju var runāt šādi — dispozīcija kaut ko gribēt nav kādas anonīmas “gribas” motivēta, bet gan to var skaidrot ar uzvedību, kura pavada šo dispozīciju. Rails brīdina, ka dispozīcijas jēdzinu nedrīkst jaukt ar mentālo jēdzienu, jo tad radīsies tā pati kategoriālā kļūda, kura rodas nošķirot apziņu no ķermeņa. Pēc Raila, dispozīcijas nav apziņas akti, vai intelektuālas darbības, bet apzīmejums tam, kad cilvēks no daudzām uzvedības alternatīvām izrāda kādu noteiktu.
.svg){kind=small}
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Gilberts Rails.