Ginkolepji
| Ginkolepji Ginkgolepis Pinakhina et Märss, 2018 | |
|---|---|
 Ginkgolepis tenericostatus zvīņa. | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Hordaiņi (Chordata) |
| Apakštips | Mugurkaulnieki (Vertebrata) |
| Infratips | Žokļaiņi (Gnathostomatha) |
| Klase | Žokļžaunzivis (Acanthodii) |
| Kārta | Akantodveidīgās (Acanthodiformes) |
| Dzimta | Heirakantīdas (Cheiracanthidae) |
| Ģints | Ginkolepji (Ginkgolepis) |
Ginkolepji (Ginkgolepis) ir heirakantīdu akantodu ģints. Šo ģinti izdalīja Darja Pinakina un Tiju Mersa 2018. gadā. Nosaukums Ginkgolepis nozīmē ginka zvīņa (no latīņu ginkgo – ginks un lepis – zvīņa, no zvīņas vainaga formas, kas atgādina divdaivu ginka lapu). Tās pārstāvji bija izplatīti vidusdevonā, no narvas līdz burtnieku svītai, Galvenajā devona laukā. Ja apstiprināsies, ka arī Devononchus ketlerensis (Lebedev & Lukševičs 2017) ir pieskaitāms ginkolepju ģintij, tad tās izplatība paplašinās līdz augšdevona famenai un Orlas apgabalam Krievijā. Šīm zivīm ir zināmas tikai zvīņas. Veseli ķermeņi nav atrasti. Ginkolepju ģints tipveida suga ir Ginkgolepis tenericostatus.
Apraksts
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Zivis bija klātas ar sīkām vai ļoti sīkām zvīņām. Zvīņas vainagam ir vēdekļveidīga vai rombiska forma. Priekšējā mala ieapaļa vai ieapaļi-stūraina. Aizmugurējā mala smaila, ar asu aizmugurējo stūri. Vainaga aizmugurējās sānu malas ieliektas. Ornamentējumu veido uz aizmuguri saplūstoši ķīļi. Lielākajām zvīņām ir divi asi ķīļi, kas stiepjas uz augšu no kakliņa savienojuma ar pamatu zvīņas sānu stūros un pagriežas horizontāli, kad sasniedz vainaga virspusi, veidojot apakšējos izaugumus gar vainaga aizmugurējām sanu malām. Kakliņš ir zems. Pamatne ļoti izliekta, ar uz priekšu nobīdītu virsotni. Zvīņas pieskaitāmas Acanthodes histoloģiskajam tipam (sensu Valiukevičius 1985). Asinsvadu kanāli ļoti tievi (diametrā salīdzināmi ar sīku zvīņu dentīna kanāliņiem). Vainagu veido durodentīns.[1]
Sistemātika
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ģints: Ginkgolepis Pinakhina et Märss, 2018
- suga: Ginkgolepis tenericostatus Pinakhina et Märss, 2018
- suga: Ginkgolepis talimae (Valiukevičius, 1985)
- suga: Ginkgolepis ketlerensis (Lebedev & Lukševičs 2017)
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Pinakhina, D. V., Märss, T. 2018. The Middle Devonian acanthodian assemblage of the Karksi outcrop in Estonia. Estonian Journal of Earth Sciences 67, 1, 96-111. 108. lpp