Globālais ciemats

Vikipēdijas lapa

Globālais ciemats, globālais ciems jeb pasaules ciemats[1] (angļu: global village) ir ideja par to, ka pateicoties tehnoloģijai, visa pasaule kļūs “savienotāka” jeb par globālo ciematu. Globālais ciems ir 20. gadsimta 60. gados radies termins. To ieviesa kanādiešu filozofs Māršals Makluens (Marshall McLuhan).[2] Mūsdienās lielākajai daļai cilvēku ir pastāvīga pieeja datoram, mobilajam tālrunim, televizoram, radio un citām tehnoloģijām. Makluens prognozēja, ka šādas tehnoloģijas (protams, tajā laikā šīs tehnoloģijas nebija tādas kā mūsdienās) savienos pasauli.[3] Šis globālā ciemata jēdziens ir tapis kā aprakstošs jēdziens efektam, kādu saziņā radīja radio parādīšanās 20. gadsimta 20. gados. Cilvēce nekad iepriekš nebija pieredzējusi tik ātru informācijas apmaiņu.[4] Ja agrāk vēstules nokļūšana līdz adresātam prasīja vairākas dienas, tad mūsdienās ir daudz veidu kā ar tehnoloģiju starpniecību nogādāt ziņu, lai arī kāds būtu fiziskais attālums starp sūtītāju un saņēmēju.[5]

Transporta nozīme[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Transporta attīstība arī ir bijusi nozīmīga tajā, kāds ir veidojies globālais ciemats. Vēl ne pārāk senā pagātnē cilvēku galvenais transportlīdzeklis bija zirgs. Salīdzinot ar zirgu, mūsdienu automašīnas mūs var nogādāt daudz ātrāk un tālāk. Arī citas izmaiņas transporta nozarē ir veicinājušas globalizāciju. Piemēram, gaisa transports cilvēku var nogādāt uz jebkuru pasaules vietu pāris stundu laikā.[5]

Sociālo mediju nozīme[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Arī sociālajiem medijiem ir būtiska loma globālā ciemata attīstībā. Tie nodrošina ātru starppersonu saziņu, dažādu informācijas apmaiņu un citādi veicina ātru mijiedarbību starp cilvēkiem neatkarīgi no to fiziskā attāluma. Sociālie mediji un internets var palīdzēt cilvēkam pielāgoties jaunai videi, iepazīt kultūru un ētikas normas, nodibināt un uzturēt jaunus kontaktus, tajā pašā laikā esot informētam par to, kas notiek mājās, lai arī cik plašs būtu jēdziens “mājas” (valsts, reģions, pilsēta, mājoklis). Sociālajos medijos arī būtiska iespēja ir izteikt savu viedokli, piedalīties diskusijās un komentēt, tādā veidā mijiedarbojoties ar citiem cilvēkiem neatkarīgi no savstarpējā attāluma.[6]

Sociālie mediji un tehnoloģijas ne tikai veicina globālo ciematu nodrošinot ātru un ērtu starppersonu saziņu. Būtiski ir tas, ka abi šie elementi piedāvā neaptveramu informācijas daudzumu par visdažādākajām tēmām. Liela daļa nabadzīgo iedzīvotāju Āzijas un Āfrikas reģionos nebauda tādas dzīves ērtības, kā to dara liela daļa amerikāņu un eiropiešu. Taču tehnoloģiju dēļ viņi zina un redz, kas tāds ir citiem, kas viņiem nav. Viņi var skatīties, atdarināt un meklēt alternatīvas redzētajam vai arī šķērsot robežas cerībā uz labāku dzīvi.[5]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. «Latvijas vēstniecība Azerbaidžānā piedalās kultūras festivālā "Global Village"». www.mfa.gov.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 22. septembrī. Skatīts: 2019. gada 23. novembrī.
  2. Mila Golovine, ContributorPresident, MasterWord Services, Inc. «Global Village: Where Cultures Connect». HuffPost (angļu), 2014-03-27. Skatīts: 2019-11-22.
  3. «Marshall McLuhan & the Global Village Concept». Study.com (angļu). Skatīts: 2019-11-22.
  4. «McLuhan Studies issue 2: The source of the term, Global Village». projects.chass.utoronto.ca. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010-06-20. Skatīts: 2019-11-22.
  5. 5,0 5,1 5,2 Lee Kuan Yew. «The World Is Truly A Global Village». Forbes (angļu). Skatīts: 2019-11-22.[novecojusi saite]
  6. Sawyer, Rebecca (2011-05-01). "The Impact of New Social Media on Intercultural Adaptation". Senior Honors Projects.