Glodeņu dzimta

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Glodeņu dzimta
Anguidae (Gray, 1825)
Glodene (Anguis fragilis)
Glodene (Anguis fragilis)
Klasifikācija
ValstsDzīvnieki (Animalia)
TipsHordaiņi (Chordata)
KlaseRāpuļi (Reptilia)
KārtaZvīņrāpuļi (Squamata)
InfrakārtaGlodeņveidīgie (Anguimorpha)
DzimtaGlodeņu dzimta (Anguidae)
Glodeņu dzimta Vikikrātuvē

Glodeņu dzimta (Anguidae) ir viena no zvīņrāpuļu kārtas (Squamata) dzimtām, kas apvieno apmēram 100 sugas. Tās tiek iedalītas 10 ģintīs un 3 apakšdzimtās. Šīs dzimtas sugas izplatītas ziemeļu puslodē (Eirāzijā, Āfrikas ziemeļos un Ziemeļamerikā).[1] Pazīstamākās dzimtā ir glodenes, stikla ķirzakas un aligatorķirzakas.

Latvijā sastopama viena glodeņu dzimtas suga — glodene (Anguis fragilis).[2]

Kopīgās īpašības[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Meža aligatorķirzakas (Abronia) ir vienīgās glodeņu dzimtā, kas mājo kokos
Lielākie glodeņu dzimtas pārstāvji, attēlā dzeltenvēdere (Pseudopus apodus‎) barojas ar citiem rāpuļiem, abiniekiem un putniem

Visiem glodeņu dzimtas rāpuļiem ir samazināts augšējo deniņu kaulu loks, zem vēdera un muguras zvīņām ir cietas osteodermas, zvīņām ir taisnstūrveida forma, radot līdzību ar bruņām. Uz sāniem lielākajai daļai sugu ir garenvirziena ādas kroka.[1]

Daudzām sugām ir samazināts kāju lielums vai to nav vispār, tādējādi rāpuļi ārēji atgādina čūskas. Daudzām sugām ir arī normāla lieluma ķirzaku kājas.[3] Ķermeņa lielums, atkarībā no sugas, ir 7—150 cm.[1][3][4]

Ekoloģija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Glodeņu dzimtas ķirzakas ir plēsīgas, un, atkarībā no sugas, vai nu barojas ar kukaiņiem (lielākā daļa sugu) vai ar mazākiem rāpuļiem, abiniekiem un putnu mazuļiem. Uzturas ļoti dažādos biotopos, sākot ar sausiem, tuksnešainiem reģioniem un beidzot ar mitru tropu vidi. Lielākā daļa sugu mājo uz zemes vai daļēji zem zemes. Tikai vienas ģints (meža aligatorķirzakas) sugas mājo kokos.[1][4]

Vairošanās[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Glodeņu dzimtā vairošanās notiek, gan dējot olas, gan dzemdējot dzīvus mazuļus. Turklāt abi veidi var būt vienas ģints sugām.[1][3]

Evolūcija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vecākā zināmā glodeņu dzimtas fosilija, kas ir arī vecākā jebkura veida ķirzakas fosilija, ir Kanādā atrastā Odaxosaurus fosilija, kas ir apmēram 75 milj. gadus veca. Gan Odaxosaurus, gan citām vēlā krīta perioda ķirzakām jau piemīt mūsdienu glodeņu dzimtas iezīmes, kaltam līdzīgos zobus un bruņveida zvīņas ieskaitot. Tas liecina, ka šīs grupas dzīvniekiem ir ļoti sena un gara evolūcijas vēsture. Tā kā vislielākais fosilo atradumu skaits ir Ziemeļamerikā, tad, visticamākais, ka glodeņu dzimtas evolūcija krīta periodā sākusies tieši šajā kontinentā, un tikai paleogēnā tā izplatījās Eirāzijā.[1]

Sistemātika[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Austrumu stikla ķirzakas (Ophisaurus ventralis) mātīte savā migā ar olām

Glodeņu dzimta (Anguidae)

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 1,2 1,3 1,4 1,5 ADW: Anguidae
  2. Latvijas Daba: Glodeņu dzimta
  3. 3,0 3,1 3,2 Bauer, Aaron M. (1998). Cogger, H.G.; Zweifel, R.G., eds. Encyclopedia of Reptiles and Amphibians. San Diego: Academic Press. pp. 152–155. ISBN 0-12-178560-2.
  4. 4,0 4,1 Alligator lizards, galliwasps, glass lizards, and relatives

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]