Glorija Grevcova

Vikipēdijas lapa
Glorija Grevcova
14. Saeimas deputāte
Amata sākums
2022. gada 1. novembris
Prezidents Egils Levits
Premjerministrs Arturs Krišjānis Kariņš

Dzimšanas dati 1988. gadā
Dzīvo Valsts karogs: Latvija Ropažu novads, Latvija
Politiskā partija Stabilitātei!

Glorija Grevcova (dzimusi 1988. gadā) ir Latvijas politiķe. 2022. gada rudenī ievēlēta 14. Saeimā no partijas "Stabilitātei!" saraksta.

G. Grevcovas tēvs Žans Grevcovs ir bijis uzņēmējs, nekustamo īpašumu attīstītājs, pazīstams arī kā lielu komercķīlu reģistrētājs.[1] Pirms ievēlēšanas Saeimā G. Grevcova strādājusi uzņēmumā SIA "Dolo". Plaši pazīstama ar savu darbību sociālajā lietotnē TikTok.

Politiskā darbība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2022. gada rudenī notikušajās 14. Saeimas vēlēšanās G. Grevcova tika ievēlēta 14. Saeimā no partijas "Stabilitātei!" saraksta. Pret G. Grevcovu uzsākts kriminālprocess par nepatiesu ziņu sniegšanu Centrālajai vēlēšanu komisijai (dati par izglītību un darba vietu).

Kriminālprocesi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Drīz pēc Saeimas vēlēšanām pret G. Grevcovu tika uzsākts kriminālprocess par nepatiesu ziņu sniegšanu Centrālajai vēlēšanu komisijai.[2] Deklarācijā minēts, ka Glorija pirms ievēlēšanas Saeimā strādājusi uzņēmumā SIA "Dolo" par padomnieci, ko uzņēmuma pārstāve noliedz, apgalvojot, ka šāds amats uzņēmumā nekad nav eksistējis. Tomēr atzīst, ka viņa tur ir strādājusi — par palīgstrādnieku.[3] Pēc resoriskās pārbaudes atklājās, ka Glorija ir melojusi arī par savu izglītību Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijā (LSPA) pedagoga specialitātē. LSPA norādīja, ka Glorija nav fiksēta ne absolvējušo, ne studējošo sarakstā.[4] Partijas vadība vairākkārt ir apgalvojusi, ka deklarācijas iesniegšanas brīdī ir notikusi "pārrakstīšanās kļūda" un ka neredz pamatu liegt viņai turpmāko dalību Saeimā pēc datu precizēšanas.[5]

2023. gada janvārī Saeima lēma dot atļauju G. Grevcovas kriminālvajāšanas turpināšanai.[6]

Grevcova 2023. gada 23. janvārī savā TikTok kontā ievietoja videoklipu kurā nodēvēja Okupācijas muzeju Rīgā par "propagandu". Tajā pašā dienā Edmunds Jurēvics iesniedza iesniegumu ģenerālprokuroram par iespējamu krimināllikuma 74.1. panta pārkāpumu "Genocīda, nozieguma pret cilvēci, nozieguma pret mieru un kara noziegumu attaisnošanu."[7]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]