Pāriet uz saturu

Lūznavas muiža

Vikipēdijas lapa
(Pāradresēts no Glušņevas muiža)
Muižas pirmā stāva un pagraba atklāšana pēc renovācijas 2015. gada 25. aprīlī.

Lūznavas muiža, arī Dlužņevas muiža (poļu: Dłużniewo, latgaliešu: Dlužņovys muiža), agrāk Laizēnu muiža (poļu: Lajziny), atrodas Lūznavas ciemā, apmēram 22 km attālumā no Rēzeknes. Muižas kungu māja ir romantizēta jūgendstilā celta ēka, ko mēdz dēvēt arī par Jauno pili. Tai piešķirts Valsts aizsargājamā kultūras pieminekļa statuss.[1][2] Muiža celta no ķieģeļiem un šķeltiem laukakmeņiem, muižas ēkā pēc renovācijas atjaunota lūgšanu telpa jeb kapela.

Vēsture

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Lūznavas muižas pilī iekārtotā Laizānu Valsts kurlmēmo skola (1923).

1870. gadā agrāko Laizēnu muižu (Lajziny) no brāļiem Pētera un Jūlija Dlužņevskiem nopirka lietuviešu izcelsmes inženieris ģenerālmajors Staņislavs Kerbedzis (lietuviešu: Stanislovas Kerbedis, poļu: Stanisław Kierbedź, 1810—1899), kas bija vadījis dzelzceļa līnijas Pēterburga—Varšava būvniecību. Sākumā muižas īpašnieks mitinājies no Zosnas pārvestajā un dzīvojamās mājas vajadzībām pārbūvētajā koka baznīcas ēkā (ciema iedzīvotāji to saukuši par "balto māju"). Viņa laikā uzsāka jaunas baznīcas būvniecību, bet celtniecības gaitā plāni mainījās un tapa klēts (tagad noliktavas ēka). Tad sekoja zirgu staļļa būve.

Pensionētais ģenerālis uz savu muižu parasti atbrauca maijā, bet septembrī aizbrauca ziemas pavadīt pie meitas Polijā un Itālijā. Laikā, kad muižā nebija S. Kerbedža, tās saimniecību vadīja pārvaldnieks I. Ksendzepoļskis. Bez Lūznavas muižas viņam piederēja arī Riebiņu muiža. Pēc ģenerāļa nāves par muižas īpašnieci kļuva viņa meita Jevgēnija Kerbedža (1855—1946), kas īstenoja sava tēva ieceres un laikā no 1905. — 1911. gadam pabeidza muižas pils ("sarkanās mājas") būvniecības darbus, kas aizkavējās 1905. gada revolūcijas dēļ.

Ēkā bijusi "baltā zāle", kurā visas mīkstās mēbeles, sienas un griesti bijuši baltā krāsā, un "sarkanā zāle" jeb viesību zāle. Gandrīz visās telpās bijusi parketa grīda un sarkankoka mēbeles. Galvenās kāpnes greznojusi liela palma. Kerbedža kundze aizrāvās ar glezniecību un "sarkanajā mājā" ierīkoja darbnīcu. Ielūgto mākslinieku vajadzībām iekārtoja speciālu gleznotavu parka teritorijā un atpūtas ēku Rāznas ezera krastā (tagad atrodas Latgales novada rehabilitācijas centrs "Rāzna").[3] Pēc viņas aicinājuma uz Lūznavas muižu strādāt un atpūsties braukuši mākslinieki, gleznotāji un literāti. Šeit esot viesojies arī lietuviešu komponists un gleznotājs Mikalojs Konstantīns Čurļonis, poļu tēlniece Jūlija Stabrovska un gleznotājs Kazimirs Stabrovskis.

Muižas interjers cieta Pirmā pasaules kara laikā, kad no 1915. gada muižas mājā izvietojās Krievijas Impērijas armijas štābs, pēc Oktobra revolūcijas no 1917. līdz 1919. gadam padomju varas iestādes.

Pēc 1920. gada zemes reformas muižas zeme tika sadalīta 54 vienībās 770 ha kopplatībā,[4] bet pilī no 1922. līdz 1944. gadam atradās Laizānu (Latgales) Valsts kurlmēmo skola.[5]

Otrā pasaules kara laikā agrākajā muižas pilī pārmaiņus tika ierīkots padomju un vācu armijas štābs. Pēc kara uz šejieni pārcēla Rēzeknes lauksaimniecības tehnikumu, 1946. gadā uz tehnikuma un kolhoza bāzes izveidoja Maltas sovhoztehnikumu, ko 1990. gadā pārdēvēja par Valsts Lūznavas lauksaimniecības tehnikumu.[3] Ēkai 1977. gadā piešķīra valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa statuss.

No 1993. gada agrākajā muižas pilī izvietojās Lūznavas pagasta administrācija, 1998. gadā uz šejieni pārcēla Lūznavas pamatskolu, no 2009. gada daļēji pamestajā ēkā darbojās Lūznavas pagasta bibliotēka.

Rēzeknes novada vadība iecerēja izmantot muižu kā saieta namu, kā arī semināru, mākslas izstāžu un citu svinīgu pasākumu rīkošanai.[6] No 2011. līdz 2014. gadam arhitektes Ināras Caunītes vadībā notika Lūznavas muižas pils restaurācija, pilnībā atjaunotā ēka tika atklāta 2015. gadā. Kopējās izmaksas sasniedza 1 297 395,70 eiro, no tiem Eiropas Savienības finansējums bija 463 721,83 eiro.[7]

Parks

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Atjaunotais parka celiņš

Muižu ieskauj 23,7 ha liels ainavu parks ar 2,6 ha 7 dīķu sistēmu, kuru S. Kerbedza laikā audzēja zivis.[2] Parkā atrodas Madonnas statuja, kurā attēlota Svētā Marija, ko veidojis kāds nezināms itāļu izcelsmes mākslinieks. Latvijas okupācijas laikā to sakropļoja, 1950. gadu sākumā ar traktoru nogrūda no pjedestāla un iegrūda dīķī, 1991. gadā statuju atjaunoja.[2][8]

Mūsdienās parkā ir renovēts ~1 km garš tūristu pastaigu celiņš, kas atjaunots pateicoties ES finansējumam. Celiņš ir noklāts ar sīkām šķembām un celiņu apgaismo lampas.[9] Parkā atrodas vides objekts-instalācija "Ābele" un gaismas objekts "Sikspārnis". Parkā sastopamas liela koku sugu daudzveidība. Tajā aug čūskegles, riekstkoki, skābarži, Sibīrijas lapegles un ciedri. Muižā mīt garausainais sikspārnis, pigmejsikspārnis, dīķu naktssikspārnis un Natūza sikspārnis, kuru vasarā var novērot, izmantojot ultraskaņas detektorus.

Renovētās muižas atklāšana

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atjaunotās Lūznavas muižas kapelas iesvētīšana notika 2015. gada 8. februārī, pārējo muižas daļu apskatei atklāja 2015. gada 25. aprīlī, Latgales podnieku dienu laikā.[6]

Muiža mūsdienās

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2020. gados muiža tiek izmantota dažādu pasākumu rīkošanai.[10]

Atsauces

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  1. ↑ Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas Arhivēts 2016. gada 5. martā, Wayback Machine vietnē. mājaslapa.
  2. ↑ 2,0 2,1 2,2 «Par mums - luznava.lv». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 8. oktobrī. Skatīts: 2015. gada 6. jūlijā.
  3. ↑ 3,0 3,1 «LŪZNAVAS PROFESIONĀLĀ VIDUSSKOLA». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 4. martā. Skatīts: 2016. gada 23. janvārī.
  4. ↑ Latviešu konversācijas vārdnīca. XII. sējums. Rīga : Anša Gulbja izdevniecība. 25 542. sleja.
  5. ↑ Atklāta Laizānu kurlmēmo skolas jaunā mācību ēka Jaunākās Ziņas, Rīts, 1937. gada 13. novembrī
  6. ↑ 6,0 6,1 «Raksts Rēzeknes novada mājaslapā». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2021. gada 19. aprīlī. Skatīts: 2015. gada 6. jūlijā.
  7. ↑ Lūznavas muiža — Rēzeknes novada jūgendstila pērle Undīne Adamaite, Diena, 2015. gada 7. decembrī
  8. ↑ «Raksts latvia.travel.lv mājaslapā». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 15. novembrī. Skatīts: 2015. gada 6. jūlijā.
  9. ↑ «Skatu torņi, dabas takas un pat pontonu laipa - atklāti jauni tūrisma objekti Latgalē». turismagids.delfi.lv. Skatīts: 2015. gada 8. decembrī.
  10. ↑ «Zinību dienā aicina uz “Sēņu stundiņ` Lūznavā”». www.luznavasmuiza.lv (latviešu). Skatīts: 2024-09-20.

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Lūznavas muiža
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Lūznavas_muiža&oldid=4155984"