Gludvaļi

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Gludvaļi
Eubalaena (Gray, 1821)
Ziemeļu gludvalis (Eubalaena glacialis)
Ziemeļu gludvalis (Eubalaena glacialis)
Klasifikācija
ValstsDzīvnieki (Animalia)
TipsHordaiņi (Chordata)
KlaseZīdītāji (Mammalia)
KārtaPārnadži (Artiodactyla)
ApakškārtaVaļi un nīlzirgi (Whippomorpha)
InfrakārtaVaļveidīgie (Cetacea)
SīkkārtaPlātņvaļi (Mysticeti)
DzimtaPolāro vaļu dzimta (Balaenidae)
ĢintsGludvaļi (Eubalaena)
Gludvaļi Vikikrātuvē

Gludvaļi (Eubalaena) ir lielākā polāro vaļu dzimtas (Balaenidae) ģints, kas apvieno lielāko daļu šīs dzimtas sugu, kopumā 3 mūsdienās dzīvojošas sugas.[1][2] Divas no šīm sugām mājo Ziemeļu puslodes ziemeļos, bet viena Dienvidu okeānā. Šo vaļu tuvākais radinieks ir polārais valis, un nesenā pagātnē gludvaļi un polārais valis tika uzskatīti par vienu sugu.[3]

Izskats un īpašības[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vaļu utu laukumi uz dienvidu gludvaļa (Eubalaena australis) galvas

Gludvaļi ir liela auguma vaļi, lielākajiem īpatņiem, sasniedzot apmēram 20 m garumu un 100 t svaru.[4][5][6] Gludvaļiem ir apaļīgs ķermenis, liela galva ar arkveidā izliektu purna augšējo daļu. To ķermeņi ir tumši pelēki vai melni, nāsīm V veida forma. Visvieglāk pamanāmā gludvaļu pazīme ir gaiši, it kā smilšaini ādas laukumi, kas visbiežāk atrodas uz galvas. Tā nav ādas pigmentācija, bet gan vaļu utu dzīvotnes.

Uzvedība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Visas trīs gludvaļu sugas ir migrējošas, atbilstoši sezonai tie dodas vai nu baroties, vai uz vairošanās vietām. Siltie ekvatoriālie ūdeņi veido dabīgu robežjoslu, kas atdala ziemeļos un dienvidos dzīvojošās sugas. Tomēr ir zināms vismaz viens gadījums, kad dienvidu gludvalis ir šķērsojis ekvatoru.[7] Ziemeļu puslodes gludvaļi izvairās no atklātiem ūdeņiem, cenšoties uzturēties krasta līnijas tuvumā, tā kā seklākajos piekrastes ūdeņos ir visbagātākie iecienītākās barības resursi. Dienvidu gludvalis vasaras periodā barojas tālu no krasta, atklātā okeanā, bet ziemas periodā lielākā daļa populācijas uzturas krasta tuvumā. Gludvaļi galvenokārt barojas ar airkājvēžiem, kā arī ar kriliem un pteropodiem. Barošanās notiek gan no ūdens virsmas, gan zem ūdens, gan dziļumā pie pašas gultnes.

Pārošanās laikā tēviņi pulcējas lielākās grupās, savstarpēji c;ikstoties par vientuļas mātītes uzmanību. Grūtniecības periods ilgst apmēram gadu, piedzimstot vienam mazulim, kas sver ap 900 kg un kas ir 4—6 metrus garš. Māte to zīda ar pienu apmēram 8 mēnešus.

Apdraudējums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Gludvaļi gadsimtiem ilgi ir bijuši vaļu mednieku iecienīts medījums, tā kā tie mēdz uzturēties tuvu krasta līnijai, barojas no ūdens virsmas un raksturā tie ir mierīgi un lēni. Turklāt to ķermeņi satur tik daudz tauku, ka nogalināti tie peld pa ūdens virsmu, negrimstot lejup. Intensīvo medību dēļ gludvaļi ir vieni no apdraudētākajiem vaļiem pasaulē.[8] Lai arī mūsdienās tos ir aizliegts medīt, vaļus joprojām apdraud lielo kuģu dzenskrūves, tos savainojot īdlz nāvei, un zvejnieku tīkli, kuros vaļi sapinas un iet bojā. Kopš 1970. gada 48% nāves gadījumu ir dēļ šiem diviem iemesliem.[9]

Īpaši apdraudēta ir Japānas gludvaļa Klusā okeāna austrumdaļas populācija, kurā ir mazāk kā 50 īpatņi, un ziemeļu gludvaļa Atlantijas okeāna austrumu populācija, kurā ir mazāk nekā 15 īpatņi.[8]

Sistemātika[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Bannister, John L. (2008). "Baleen Whales (Mysticetes)" In Perrin, W. F.; Wursig, B.; Thewissen, J. G. M. Encyclopedia of Marine Mammals. Academic Press. p. 80. ISBN 978-0-12-373553-9.
  2. Kenney, Robert D. (2008). "Box 1: Taxonomic Rules, J.E. Grey, and Right Whale Names". In Perrin, W. F.; Wursig, B.; Thewissen, J. G. M. " Right Whales (Eubalaena glacialis, E. japonica, and E. australis)" Encyclopedia of Marine Mammals. Academic Press. p. 963. ISBN 978-0-12-373553-9.
  3. Müller, J. (1954). "Observations of the orbital region of the skull of the Mystacoceti" Zoologische Mededelingen. 32: 239–90.
  4. Pushed to the Edge: Soviet Catches of Right Whales in the Eastern North Pacific
  5. Omura, H., S. Ohsumi, K. N. Nemoto, K. Nasu, and T. Kasuya. 1969. Black right whales in the North Pacific. Scientific Reports of the Whales Research Institute, Tokyo. 21:1-78.
  6. Scarff JE (1986a). "Historic and present distribution of the right whale (Eubalaena glacialis) in the eastern North Pacific south of 50°N and east of 180°W"
  7. Waerebeek, V. K.; Santillán, L.; Suazo, E.; The Peruvian Centre for Cetacean Research (2009). "On the Native Status of the Southern Right Whale Eubalena Australis in Peru". Boletín del Museo Nacional de Historia Natural, Chile. 58: 75–82. Retrieved 2016-08-03.
  8. 8,0 8,1 North Atlantic right whale (Eubalaena glacialis) 5-year review: Summary and Evaluation
  9. Recovery potential assessment for right whale (Western North Atlantic population)

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]