Pāriet uz saturu

Glyptopomus bystrowi

Vikipēdijas lapa
Glyptopomus bystrowi
(Gross, 1941)
Glyptopomus bystrowi zvīņas
Glyptopomus bystrowi zvīņas
Klasifikācija
ValstsDzīvnieki (Animalia)
TipsHordaiņi (Chordata)
ApakštipsMugurkaulnieki (Vertebrata)
InfratipsŽokļaiņi (Gnathostomata)
MegaklaseKaulzivis (Osteichthyes)
VirsklaseDaivspurzivis (Sarcopterygii)
KlaseRipidistijas (Rhipidistia)
KārtaOsteolepjveidīgās (Osteolepiformes)
DzimtaOsteolepidīdi (Osteolepididae)
ApakšdzimtaGliptopomīni (Glyptopominae)
ĢintsGliptopomi (Glyptopomus)
SugaGlyptopomus bystrowi
Sinonīmi
Panderichthys bystrowi

Glyptopomus bystrowi ir devona osteolepidīdu suga, kas dzīvoja Latvijas teritorijā famenas laikmetā, un kuras holotips (apakšžokļa priekšējās daļas fragments) atrasts ketleru svītas nogulumos Ventas krastā pie Ketleru mājām. Bez šīs atradnes Glyptopomus bystrowi apakšžokļa fragmenti un zvīņas ir atrasti centrālajā Krievijā, Orlas apgabalā, Ribņicas karjerā, famenas, turgeņevas slāņu nogulumos. Sugu 1941. gadā kā Panderichthys bystrowi aprakstīja vācbaltiešu paleontologs Valters Gross. Suga nosaukta krievu paleontologa Alekseja Bistrova vārdā.

Aizacs kaula garuma/augstuma attiecība ir 1:8. Laterālie un mediālie ekstraskapulārie kauli veido dubultu kontaktu. Extrascapulare mediale garums lielāks par platumu. Laterālajam ekstraskapulārajam kaulam ir salīdzinoši taisna priekšējā mala ar labi izteiktu priekšējo izaugumu kaula vidusdaļā. Apakšžoklī zobu kaula priekšdaļā izteikti lielu zobu pāris. Koronoīdie ilkņi zobu rindā atrodas uz vertikālās koronoīdās plātnes. Pirmā starpkoronoidā bedre izmēros ir vienāda vai lielāka par prekoronoido bedri. Adsimfīzās plātnes aizmugurējais izaugums ir atdalīts prekoronoīdā kaula priekšējā izauguma.

Atslēgas kaula ventrālā plātne ar kleitrumu veido kabatveida šuvi. Atslēgas kaula horizontālā plātne ir gara un šaura, garums aptuveni divreiz lielāks par platumu; leņķis starp mediālo un sānu malu ir aptuveni 30°.[1]

Galvas dermālajiem kauliem un zvīņām nav kosmīna slāņa.[2] Zvīņu un kaulu ornamentējumu veido izciļņu tīkls, kas reizēm centrā veido bedrītes.

  1. Lebedev, O. A. and Lukševičs, E. 2017. Glyptopomus bystrowi (Gross, 1941), an “osteolepidid” tetrapodomorph from the upper Famennian (Upper Devonian) of Latvia and Central Russia. Palaeobiodiversity and Palaeoenvironments 97:615—632.
  2. Ivars Zupiņš, (2009.) Galvenā devona lauka osteolepiformu kārtas daivspurzivis (Sarcopterygii, Osteolepiformes), Latvijas Universitāte, Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte, 88. lpp.