Gobi-Altaja aimaks
| Gobi–Altaja aimaks | |||
| Говь-Алтай аймаг ᠭᠣᠪᠢᠠᠯᠲᠠᠢᠠᠢᠢᠮᠠᠭ |
|||
| — aimaks — | |||
 |
|||
|
|||
 Gobi-Altaja aimaka novietojums Mongolijā
|
|||
| Valsts |  Mongolija
| ||
|---|---|---|---|
| Dibināts | 1940 | ||
| Centrs | Altaja | ||
| Administratīvais iedalījums | 18 sumi | ||
| Platība | |||
| - Kopā | 141 448 km² | ||
| Iedzīvotāji (2023) | |||
| - Kopā | 56 752 | ||
| - Blīvums | 0,4/km² | ||
| - Etniskais sastāvs | halhi (99,3 %) | ||
| Laika josla | ULAT (UTC+8) | ||
| ISO 3166 kods | MN-065 | ||
| Mājaslapa: www | |||
 Gobi–Altaja aimaks Vikikrātuvē | |||
Gobi–Altaja aimaks (mongoļu: Говь-Алтай аймаг) ir viens no Mongolijas aimakiem. Atrodas valsts dienvidrietumos, robežojas dienvidos un dienvidrietumos ar Ķīnas Iekšējo Mongoliju, Gaņsu un Siņdzjanu, rietumos — ar Hovdas aimaku, ziemeļos — ar Dzavhanas aimaku, bet austrumos — ar Bajanhongoras aimaku. Aimaka centrs un lielākā apdzīvotā vieta ir Altaja. Administratīvi iedalās 18 sumos. Aimaks izveidots 1940. gadā, nodalot no Dzavhanas aimaka. Nodēvēts pēc Gobi tuksneša un Altaja kalniem; līdzīga nosaukuma Gobi Altaja kalnu grēda atrodas tālāk austrumos kaimiņu aimakos.
Ģeogrāfija
[labot | labot pirmkodu]Aimaka dienviddaļu aizņem Gobi tuksnesis, vidusdaļu — Mongolijas Altajs ar aimaka augstāko virsotni Sutaju 4090 m vjl, bet ziemeļdaļu — Lielo Ezeru ieplaka ar Mongolelsa smiltāju. Pa aimaka ziemeļu robežu plūst Dzavhanas upe. Daudz derīgo izrakteņu — izpētītas zelta un dārgakmeņu atradnes.
Ārējās saites
[labot | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Gobi-Altaja aimaks.
| ||||||||||
|