Gorenje
| Gorenje | |
|---|---|
 | |
| Tips | sabiedrība ar ierobežotu atbildību |
| Darbības joma | mašīnbūve |
| Dibināts | 1950. gads |
| Galvenais birojs |
Velenje,  Slovēnija |
| Produkti | sadzīves tehnika |
| Mātes uzņēmums |
Hisense,  Ķīna |
| Mājaslapa | gorenjegroup.com |
Gorenje (pilns nosaukums Gorenje gospodinjski aparati, d. o. o.) ir Slovēnijas sadzīves tehnikas ražotājs. Tas ir viens no astoņiem lielākajiem sadzīves tehnikas ražotājiem Eiropā. Uzņēmuma galvenais birojs atrodas Velenjē. Tas ir dibināts 1950. gadā. Gorenje īpašnieks ir Ķīnas uzņēmuma Hisense meitas uzņēmums Hisense Europe Holding GmbH.[1]
Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Uzņēmums tika dibināts 1950. gadā Gorenjes ciemā (tajā laikā Dienvidslāvijā). Sākotnēji tas nodarbojās ar lauksaimniecības tehnikas izgatavošanu un celtniecības materiālu piegādi. 1958. gadā uzņēmumā sāka ražot cietā kurināmā plītis.
1960. gadā uzņēmums pārcēlās uz tuvējo pilsētu Velenji, kur tika uzceltas jaunas rūpnieciskās telpas. 1961. gadā Gorenje sāka plīšu eksportu uz Vāciju. 1964. gadā tika sākta veļas mašīnu ražošana pēc Zanussi licences, visas komplektējošās daļas saņemot no Itālijas. 1969. gadā tika sākta ledusskapju ražošana.
1970. gados Gorenje sāka ražot virtuves piederumus, keramiku, medicīnas aprīkojumu, telesakaru ierīces, televizorus un citas sadzīves elektronikas preces. Produkcija tika eksportēta uz Rietumeiropas valstīm (Vāciju, Austriju, Dāniju un Itāliju) un Austrāliju.
1980. gados Gorenje par galveno nozari kļuva sadzīves iekārtu ražošana. Sākts eksports uz Apvienoto Karalisti un ASV.
1990. gadu sākumā Slovēnija atdalījās no Dienvidslāvijas, un lielā mērā tika zaudēts Dienvidslāvijas tirgus. Gorenje paplašināja eksportu uz citām Austrumeiropas valstīm (Čehiju, Ungāriju, Poliju, Bulgāriju un Slovākiju). 1997. gadā uzņēmums tika reorganizēts par akciju sabiedrību.
2004. gadā tika nopirkts Čehijas cepšanas iekārtu ražotājs Mora Moravia, a.s.. 2006. gadā Serbijā tika atvērta jauna ledusskapju un saldētavu ražotne (Valjevo) un ūdens sildītāju un radiatoru ražotne (Stara Pazova). 2008. gadā tika nopirkts Nīderlandes augstākās klases sadzīves tehnikas ražotājs ATAG.
2010. gadā no Itālijas Antonio Merloni Group tika nopirkts Zviedrijas sadzīves tehnikas ražotājs Asko Appliances.[2] 2013. gadā 13 % Gorenje kapitāldaļu tika pārdots Japānas uzņēmumam Panasonic.
2018. gada 8. maijā Ķīnas sadzīves tehnikas un elektronikas ražotājs Hisense izteica piedāvājumu iegādāties Gorenje. Jūlijā Hisense Luxembourg Home Appliance Holding S.á r.l. ieguva 95,42 % kapitāldaļu. Septembrī akcionāri izteica obligāto mazākuma akciju izpirkšanu.[3] Oktobrī visas atlikušās Gorenje akcijas pārgāja Hisense īpašumā, un Gorenje pārtrauca akciju kotēšanu Varšavas fondu biržā, vēlāk arī Ļubļanas biržā.
Jaunais īpašnieks nolēma paturēt tikai sadzīves tehnikas biznesu, atbrīvojoties no pārējām nozarēm. 2018. gada 20. decembrī tika noslēgts līgums par atkritumu pārstrādātāja Gorenje Surovina pārdošanu Rastoder d.o.o. meitas uzņēmumam Eko Surovina; darījums tika pabeigts 2019. gada 26. aprīlī. 2019. gada sākumā tika pārdoti meitas uzņēmumi Gorenje Projekt d. o. o. un GGE Netherlands. 2019. gada februārī akciju sabiedrība Gorenje gospodinjski aparati, d.d. tika pārreģistrēta par sabiedrību ar ierobežotu atbildību Gorenje gospodinjski aparati, d. o. o. 19. novembrī elektrisko ūdens sildītāju ražotājs Serbijā Gorenje TIKI, d. o. o. tika pārdots Zviedrijas uzņēmumam NIBE Industrier AB.
Zīmoli[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Globālie zīmoli:[4]
- Asko
- Gorenje
Lokālie zīmoli
- augstākā klase:
- Atag (Beniluksa valstis)
- vidējā klase:
- Pelgrim (Benilukss)
- budžeta klase:
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
 |
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Gorenje |