Gorodki

Vikipēdijas lapa
Krievijas zemnieki spēlē gorodki. 1805. gada Kristiāna Goitfrīda Henriha Gīslera zīmējums
Vīrieši spēle gorodki, Maskava, PSRS, 1935

Gorodki (krievu: Городки) ir sena krievu tautas spēle, kuras dalībnieki, metot no zināma attāluma nūjas, cenšas izsist koka klucīšu figūras.[1] Spēle bijusi plaši izplatīta Karēlijā, Somijā, Zviedrijā, Ingrijā, Lietuvā un Igaunijā. Spēles koncepcija ir līdzīga boulingam, galvenais mērķis ir, metot nūju, apgāzt dažādās formās sakārtotus klucīšus. Mazos klucīšus sauc gorodki (burtiski tulkojot pilsētiņas), un kvadrātu, kurā tie izvietoti, sauc par 'gorod' (pilsēta). Skandināvu un baltu valodās spēlei ir dažādi nosaukumi, kā kurnimäng, kriuhka, köllöi, keili un miestučiai. Somu valodā kyykkä jeb somu ķegļi.

Spēle ir minēta senkrievu hronikās, tā ir saglabājusi formu, kādā tā ir pazīstama arī mūsdienās, jau kopš 17. gs. Ir zināms, ka viens no slavenākajiem gorodki spēlētājiem bijis Pēteris I jaunībā.[2]

Spēles noteikumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Spēlē no iepriekš noteikta attāluma tiek mesta koka nūja uz koka klucīšiem gorodki, kas sakārtoti vienā no 15 figūrām: lielgabals (пушка, pushka), dakša (вилка, vilka), zvaigzne (звезда, zvezda), bulta (стрела, strela), aka (колодец, kolodets), kloķvārpsta (коленчатый вал, kolenchatyy val), artilērija (артиллерия, artilleriya), rakete (ракетка, raketka), ložmetēja ligzda (пулемётное гнездо, pulemyotnoe gnezdo), vēzis (рак, rak), sardze (часовые, chasovye), sirpis (серп, serp), šautuve (тир, tir), lidmašīna (самолёт, samolet) un vēstule (письмо, pis'mo). Metot ar lielo nūju jāizsit no "pilsētas" kvadrāta noteikts figūru skaits. Uzvar tas, kurš 15 figūru izsišanai izmanto vismazāko metienu skaitu.

Spēles laukuma Gorod ("pilsētas") lielums ir 2x2 m; attālums līdz metiena vietai — tālākais 13 m, tuvākais 6,5 m; gorodku izmērs — garums 20 cm, diamters 4,5 — 5 cm; metamās nūjas garums — ne vairāk par 1 m. Pirmais metiens ir no tālākā punkta, bet, ja no figūras ir izsists vismaz viens gorodoks, tad nākamos metienus var veikt no tuvākās metiena atzīmes. Gorodoks skaitās izsists, ja tas ir ārpus spēles kvadrāta.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Tradicionāli Gorodki ir tautas spēle, bet zināms, ka to savā laikā spēlējušas tādas vēsturiski nozīmīgas personas kā Pēteris I, Aleksandrs Suvorovs, Vladimirs Ļeņins un Josifs Staļins, kā arī kultūras pārstāvji Ivans Pavlovs, Ļevs Tolstojs, Maksims Gorkijs un citi.[3] Rakstīti noteikumi spēlei PSRS tika definēti 1923. gadā, un 1928. gadā organizētajā pirmajā vissavienības olimpiādē gorodki tika iekļauta kā spēļu disciplīna.[3]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Vārdnīca Tezaurs.lv
  2. The history of gorodki at gorodki.org (krieviski)
  3. 3,0 3,1 «Gorodki.com.ru». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2007. gada 27. septembrī. Skatīts: 2017. gada 9. aprīlī.