Dzimis 1752. gada 2. septembrī Rosvagā tagadējā Bādenes-Virtembergas zemē skolotāja Izraēla Hartmaņa ģimenē. Mācījās Blauboirenes un Bebenhauzenes klostera skolās (1767-1771) un Tībingenes Universitātē (1771-1773). Šajā laikā sacerēja savas bardu dziesmas (Bardengesänge) un atdzejoja Horāciju. 1773. gadā aizstāvēja Dr. phil. grādu Erfurtes Universitātē (Sophion oder die Bestimmung des Jünglings).
1774. gadā viņu uzaicināja kļūt par Jelgavas akadēmiskās ģimnāzijas filozofijas profesoru. Īsu brīdi bija akadēmijas prorektors (1775). Jelgavā Hartmanis nelaimīgi iemīlējās Elīzā fon der Rekē un, līdzīgi kā Gētes "Jaunā Vertera ciešanu" varonis, 1775. gada 5. novembrī Jelgavā izdarīja pašnāvību.[1] Apglabāts Svētās Trīsvienības baznīcā.[2]
Otto Harnack. Werther in Kurland. Baltische Monatsschrift 35 (1888), 515-21
Wilhelm Lang. Gottlob David Hartmann. Ein Lebensbild aus der Sturm- und Drangzeit. In: Von und aus Schwaben. Geschichte, Biographie, Literatur. Heft 7. Stuttgart: Kohlhammer (1891) S.90—91
E. Jenisch. Gottlob David Hartmann und die Mitauer Akademie. Baltische Monatsschrift 58 (1927), 71-99.