Gotfrīds Benns
| |||||||||||||
| |||||||||||||
Gotfrīds Benns (vācu: Gottfried Benn, dzimis 1886. gada 2. maijā Mansfeldā, Brandenburgā, miris 1956. gada 7. jūlijā Berlīnē) bija esejists un vācu ekspresionisma dzejnieks.
Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Benns piedzima Mansfeldā luterāņu mācītāja ģimenē. Viņš Marburgas universitātē studēja teoloģiju un pēcāk militāro medicīnu Ķeizara Vilhelma akadēmijā Berlīnē. Benna literārā karjera sākās, kad viņš 1912. gadā publicēja nelielu dzejas krājumu ar nosaukumu "Morgs un citi dzejoļi". Savos agrīnajos dzejoļos Benns izlietoja savu medicīnisko pieredzi un terminoloģiju, lai detalizēti attēlotu cilvēka nāvi, miesas sadalīšanos.
Armijai Benns pievienojās 1914. gadā, īsu brīdi pavadīja Beļģijas frontē, tad strādāja par armijas ārstu Briselē. Pēc tam Benns pārcēlās uz Berlīni, kur kļuva par dermatoloģijas un venērisko slimību speciālistu.
Benns pamazām nacismu sāka uzlūkot kā revolucionāru spēku, kas varētu ekspresionismu padarīt par Vācijas oficiālo mākslu. 1932. gadā Benns tika ievēlēts par Prūsijas Akadēmijas dzejas nodaļas locekli un kļuva par šīs nodaļas galvu 1933. gada februārī. Maijā viņš jauno režīmu aizstāvēja radiorunā. Režīma kultūras politika tomēr izrādījās atšķirīga no Benna cerētās, un jūnijā viņam amats bija jāatstāj. Garo nažu nakts viņā raisīja šausmas. 1936. gada maijā žurnāls Das Schwarze Korps viņa ekspresionisma darbus nosauca par deģenerātu mākslu. 1938. gadā Nacionālsociālistu autoru asociācija (Reichsschriftumskammer) aizliedza Bennam turpmāk rakstīt.
Otrā pasaules kara laikā Benns tika nosūtīts uz Austrumvācijas garnizoniem, kur rakstīja dzejoļus un esejas. Pēc kara Sabiedrotie viņa darbus aizliedza, jo sākotnēji viņš bija atbalstījis Hitleru. Benns nomira 1956. gadā Rietumberlīnē.
Literārā darbība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Dzejoļu krājums "Morgs un citi dzejoļi" tika publicēts Berlīnē 1912. gadā un izraisīja milzīgu skandālu. 500 eksemplāru metienu izpirka vienas nedēļas laikā, un darbu aizliedza un konfiscēja 1916. gadā. Krājumā parādījās tradicionālu dzejas frāžu grotesks apvienojums ar medicīnas prakses laikā pieredzētā aprakstu. Piemēram, dzejolī "Skaistā jaunība" dzejnieks apraksta slīkoni, kurā iemitinājušies žurkulēni, tā izceļot kontrastu starp dzīvo un mirušo, tradicionāli poētisko ("skaistā jaunība") un pretīgo.
Benns raksta par cilvēka slimīgo un vājo miesu, kas ir pretrunā ar ilglaicīgajiem uzskatiem, ka cilvēks ir pārāka būtne. Viņš uzsver atšķirību starp vārdu un realitāti un noliedz tradicionālās vērtības un tabu.
Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Gotfrīds Benns.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
- Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
- Gotfrīds Benns Deutsche Biographie (vāciski)
- Gotfrīda Benna dzeja oriģinālvalodā un ar tulkojumu angliski
- Gotfrīda Benna sabiedrība (vācu val.)
|