Grīšļu dzimta

Vikipēdijas lapa
Grīšļu dzimta
Cyperaceae
Attālvārpu grīslis (Carex remota)
Attālvārpu grīslis (Carex remota)
Klasifikācija
ValstsAugi (Plantae)
NodalījumsSegsēkļi (Magnoliophyta)
KlaseViendīgļlapji (Liliopsida)
RindaGraudzāļu rinda (Poales)
DzimtaGrīšļu dzimta (Cyperaceae)
Grīšļu dzimta Vikikrātuvē

Grīšļu dzimta (latīņu: Cyperaceae) ir daudzgadīgu (retāk viengadīgu) lakstaugu dzimta graudzāļu rindā. Pasaulē zināmas vairāk nekā 5300-5500 sugas, kuras ir iedalītas aptuveni 90 ģintīs. Lielākā ģrīšļu dzimtas ģints ir grīšļu ģints,[1] kurā ietilpst vairāk nekā 2000 augu sugu.[2]

Dzimtas pārstāvji ir plaši sastopamu daudzviet pasaulē, galvenokārt mērenā un subarktiskā klimata apvidos mitrās vietās. Lai gan grīšļi aug gandrīz visās vidēs, daudzi ir saistīti ar mitrājiem vai nabadzīgām augsnēm.

Latvijā ir zināmas vairāk nekā 100 grīšļu dzimtai piederošas sugas, vairākums ir diezgan biežas mitrās, atklātās vietās un ūdenstilpju piekrastē. Gandrīz visas konstatētās sugas ir vietējās (ne adventīvās) floras pārstāves.[3]

Morfoloģija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Nereti tie ir vienmājas augi ar nodalītiem vīrišķajiem un sievišķajiem ziediem. Augi veido ceru un ložņājošus pazemes dzinumus. Stublājs parasti ir trīsšķautņains vai apaļš. Ziedi vārpiņās. Apziednis reducēts vai sarveidīgs (plēkšņveidīgs). Auglis ir riekstiņš.[3]

Ģintis[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kopš 2020. gada grīšļu dzimtā tiek atzītas šādas ģintis[4]:

  • Actinoschoenus Benth.
  • Actinoscirpus (Ohwi) R.W.Haines & Lye
  • Afroscirpoides García-Madr. & Muasya
  • Afrotrilepis (Gilly) J.Raynal
  • Amphiscirpus Oteng-Yeb.
  • Androtrichum (Brongn.) Brongn.
  • Arthrostylis R.Br.
  • Becquerelia Brongn.
  • Bisboeckelera Kuntze
  • Blysmus Panz. ex Schult.blizmes
  • Bolboschoenus (Asch.) Pallagumumeldri
  • Bulbostylis Kunth
  • Calliscirpus C.N.Gilmour, J.R.Starr & Naczi
  • Calyptrocarya Nees
  • Capeobolus Browning
  • Capitularina J.Kern
  • Carex L.grīšļi
  • Carpha Banks & Sol. ex R.Br.
  • Caustis R.Br.
  • Cephalocarpus Nees
  • Chorizandra R.Br.
  • Chrysitrix L.
  • Cladium P.Browneaslapes
  • Coleochloa Gilly
  • Costularia C.B.Clarke
  • Cyathochaeta Nees
  • Cyathocoma Nees
  • Cyperus L.dižmeldri
  • Cypringlea M.T.Strong
  • Diplacrum R.Br.
  • Diplasia Pers.
  • Dracoscirpoides Muasya
  • Dulichium Pers.
  • Eleocharis R.Br. – pameldri
  • Eriophorum L.spilves
  • Erioscirpus Palla
  • Evandra R.Br.
  • Everardia Ridl.
  • Exocarya Benth.
  • Ficinia Schrad.
  • Fimbristylis Vahl
  • Fuirena Rottb.
  • Gahnia J.R.Forst. & G.Forst.
  • Gymnoschoenus Nees
  • Hellmuthia Steud.
  • Hypolytrum Pers.
  • Isolepis R.Br.
  • Khaosokia D.A.Simpson, Chayam. & J.Parn.
  • Koyamaea W.W.Thomas & G.Davidse
  • Lagenocarpus Nees
  • Lepidosperma Labill.
  • Lepironia Pers.
  • Machaerina Vahl
  • Mapania Aubl.
  • Mesomelaena Nees
  • Microdracoides Hua
  • Morelotia Gaudich.
  • Neesenbeckia Levyns
  • Nelmesia Van der Veken
  • Nemum Desv.
  • Oreobolopsis T.Koyama & Guagl.
  • Oreobolus R.Br.
  • Paramapania Uittien
  • Phylloscirpus C.B.Clarke
  • Pleurostachys Brongn.
  • Principina Uittien
  • Pseudoschoenus (C.B.Clarke) Oteng-Yeb.
  • Ptilothrix K.L.Wilson
  • Reedia F.Muell.
  • Rhodoscirpus Léveillé-Bourret, Donadío & J.R.Starr
  • Rhynchocladium T.Koyama
  • Rhynchospora Vahlbaltmeldri
  • Schoenoplectiella Lye
  • Schoenoplectus (Rchb.) Palla
  • Schoenus L.melnceres
  • Scirpodendron Zipp. ex Kurz
  • Scirpoides Ség.
  • Scirpus Tourn. ex L.meldri
  • Scleria P.J.Bergius
  • Sumatroscirpus Oteng-Yeb.
  • Tetraria P.Beauv.
  • Trachystylis S.T.Blake
  • Trianoptiles Fenzl ex Endl.
  • Trichophorum Pers.mazmeldri
  • Trichoschoenus J.Raynal
  • Tricostularia Nees
  • Trilepis Nees
  • Zameioscirpus Dhooge & Goetgh.

Galerija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Lorus Johnson Milne. Living Plants of the World. Random House, 1975.
  2. Hipp, Andrew L. (2007-09). "NONUNIFORM PROCESSES OF CHROMOSOME EVOLUTION IN SEDGES (CAREX: CYPERACEAE)" (en). Evolution 61 (9): 2175–2194. doi:10.1111/j.1558-5646.2007.00183.x. ISSN 0014-3820.
  3. 3,0 3,1 «Grīšļu dzimta - Cyperaceae - Latvijas daba». www.latvijasdaba.lv. Skatīts: 2022-07-31.
  4. «Cyperaceae Juss. | Plants of the World Online | Kew Science». Plants of the World Online (angļu). Skatīts: 2022-07-31.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]