Grīda

Grīdu veidi

Grīda ir telpas vai transportlīdzekļa apakšējā virsma. Grīdas var būt gan vienkārša zeme alā, gan daudzslāņainas virsmas, kas izgatavotas, izmantojot modernas tehnoloģijas. Grīdas var būt no akmens, koka, bambusa, metāla vai jebkura cita materiāla, kas var izturēt paredzamo slodzi.

Grīdas parasti sastāv no pamatnes atbalstam un grīdas seguma, ko izmanto, lai nodrošinātu labu staigāšanas virsmu. Mūsdienu ēkās zem grīdas bieži iebūvēta elektroinstalācija, santehnika un citi komunikāciju pakalpojumi. Tā kā grīdām jāatbilst dažādām vajadzībām, no kurām dažas ir būtiskas drošībai, dažos reģionos grīdas būvē saskaņā ar stingriem būvnormatīviem.

Grīdas segums ir termins, kas vispārīgi apraksta jebkuru materiālu, kas uzklāts uz grīdas konstrukcijas. Materiāli, kas gandrīz vienmēr uzskatāmi kā grīdas segums, ietver paklājus, grīdsegas un elastīgus grīdas segumus, piemēram, linoleju vai vinila grīdas segumu. Materiāli, ko parasti izmanto arī grīdas segumiem ir koks, laminēts koks, keramikas flīzes, akmens, teraco un dažādi bezšuvju ķīmiskie grīdas pārklājumi. Grīdas seguma materiāla izvēli ietekmē tādi faktori kā izmaksas, izturība, trokšņa izolācija, komforts un tīrīšanas ērtums, kā arī dažreiz bažas par alergēniem. Dažus grīdas segumu veidus nedrīkst ieklāt zem zemes līmeņa, un jāizvairās no lamināta vai cietkoksnes, ja var būt mitrums vai kondensāts.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Grīda.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)