Grieķija olimpiskajās spēlēs

Grieķija olimpiskajās spēlēs
SOK kods	GRE
NOK	Grieķijas Olimpiskā komiteja
Mājaslapa	www.hoc.gr (grieķu valoda)
Medaļas 36. vieta	Zelts Sudrabs Bronza Kopā 35 45 41 121
Dalība vasaras olimpiskajās spēlēs
1896 1900 1904 1908 1912 1920 1924 1928 1932 1936 1948 1952 1956 1960 1964 1968 1972 1976 1980 1984 1988 1992 1996 2000 2004 2008 2012 2016 2020 2024
Dalība ziemas olimpiskajās spēlēs
1936 1948 1952 1956 1960 1964 1968 1972 1976 1980 1984 1988 1992 1994 1998 2002 2006 2010 2014 2018 2022
Citas saistītas dalības
1906 neoficiālās olimpiskās spēles

Grieķija olimpiskajās spēlēs piedalās kopš vasaras olimpisko spēļu atjaunošanas 1896. gadā. Grieķija ir viena no retajām mūsdienu valstīm, kas ir piedalījusies pilnīgi visās vasaras olimpiskajās spēlēs. Grieķija, atšķirībā no citām Rietumu valstīm, 1980. gada Maskavas olimpiskajās spēlēs startēja ar savu valsts karogu, neraugoties uz to, ka Grieķijas valdība atbalstīja amerikāņu veikto spēļu boikotu. Grieķija ziemas olimpiskajās spēlēs pirmo reizi piedalījās 1936. gadā. Kopš 1936. gada tā ir piedalījusies gandrīz visās ziemas olimpiskajās spēlēs, izņemot 1960. gada Skvoveli spēles.

Grieķija ir organizējusi divas vasaras olimpiskās spēles tās galvaspilsētā Atēnās. Grieķija organizēja pašas pirmās vasaras olimpiskās spēles 1896. gadā un 2004. gada vasaras olimpiskās spēles. Tā arī ir organizējusi 1906. gada neoficiālās olimpiskās spēles. Grieķija ir antīko olimpisko spēļu mājvieta. Olimpisko spēļu atklāšanas ceremonijā notiekošajā nāciju parādē Grieķija vienmēr stadionā ieiet pirmā, tādējādi godinot olimpisko spēļu dzimšanas vietu. Vienīgais izņēmums līdz šim bija 2004. gadā, kad tā olimpisko spēļu atklāšanā stadionā iegāja kā noslēdzošā valsts. Pirms katrām olimpiskajām spēlēm seno olimpisko spēļu vietā Olimpijā tiek iedegta olimpiskā lāpa, kas atspoguļo senos grieķu rituālus, un tādējādi tiek uzsākta olimpiskās lāpas stafete. Olimpisko spēļu noslēguma ceremonijā vienmēr tiek pacelts Grieķijas karogs, kā arī pašreizējās un nākamās rīkotājvalsts karogi.

Grieķija olimpiskajās spēlēs līdz šim ir izcīnījusi 121 olimpisko medaļu, 35 zelta, 45 sudraba un 41 bronzas medaļu, ierindojoties 36. vietā pēc iegūto medaļu kopskaita. Visas šīs medaļas ir izcīnītas vasaras olimpiskajās spēlēs. Kopumā Grieķija medaļas ir izcīnījusi 15 olimpiskajos sporta veidos. Visvairāk medaļu, 29 medaļas, Grieķija ir izcīnījusi vieglatlētikā. Vairāk par 10 medaļām Grieķija vēl ir izcīnījusi cīņas sportā, svarcelšanā, šaušanā un vingrošanā. No olimpiskajām spēlēm visveiksmīgākās tai ir bijušas 1896. gadā, kad tās sportisti kopā ir izcīnījuši 46 olimpiskās medaļas. Visvairāk medaļu, 4 medaļas, no Grieķijas sportistiem ir izcīnījis svarcēlājs Pirro Dima un vieglatlēts Konstantīns Ciklitirs.

Rīkotās spēles

Grieķija ir organizējusi divas vasaras olimpiskās spēles — Pirmās olimpiskās spēles mūsdienās 1896. gadā un 2004. gada spēles. Abas šīs spēles tika organizētas galvaspilsētā Atēnās. Līdz šim Parīze, Losandželosa un Atēnas ir vienīgās pilsētas, kurās ir divreiz organizētas vasaras olimpiskās spēles, savukārt Londona ir vienīgā pilsēta, kur tās ir notikušas jau trīs reizes. Atēnās tika rīkotas arī 1906. gada neoficiālās olimpiskās spēles, kuras Starptautiskā Olimpiskā komiteja tajā laikā uzskatīja par olimpiskajām spēlēm.

Spēles	Rīkotājpilsēta	Datumi	Dalībvalstis	Dalībnieki	Sporta veidi, Notikumi
1896 Vasaras OS	Atēnas	6. — 15. aprīlis	14	241	9 sporta veidi, 43 notikumi
1906 Vasaras OS (neoficiālās)	Atēnas	22. aprīlis — 2. maijs	20	854	12 sporta veidi, 78 notikumi
2004 Vasaras OS	Atēnas	13. — 29. augusts	201	10 625	28 sporta veidi, 301 notikumi

Sportisti vasaras olimpiskajās spēlēs

Paskaidrojumi

#	Sportistu skaits
#•	Sportists(-i) startēja vairākos sporta veidos
—	Sportisti nestartēja
	Nebija iekļauts olimpisko spēļu programmā

Sportistu skaits

	1896	1900	1904	1908	1912	1920	1924	1928	1932	1936	1948	1952	1956	1960	1964	1968	1972	1976	1980	1984	1988	1992	1996	2000	2004	2008	2012	2016
Vīrieši	169	3	14	20	22	47	37	23	10	38	56	48	13	48	18	44	58	34	38	59	44	56	87	82	215	82	65	56
Sievietes		—	—	—	—	—	1	—	—	1	1	—	—	—	—	—	2	2	3	4	12	14	34	58	211	70	37	37
Kopā	169	3	14	20	22	47	38	23	10	39	57	48	13	48	18	44	60	36	41	63	56	70	121	140	426	152	102	93
Sporta veidi	9	2	3	3	5	8	8	4	3	6	9	7	5	8	4	7	9	8	8	11	11	13	17	22	31	22	19	15

Sadalījums pa vasaras olimpiskajiem sporta veidiem

Sporta veids		1896	1900	1904	1908	1912	1920	1924	1928	1932	1936	1948	1952	1956	1960	1964	1968	1972	1976	1980	1984	1988	1992	1996	2000	2004	2008	2012	2016
Airēšana			—	—	—	—	—	—	—	—	—	8	3	1	6	—	—	—	—	3	1	7	2	5	4	4	5	10	10
Badmintons																							—	—	—	2	—	—	—
Basketbols											—	—	12•	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	12	—	24	12	—	—
Beisbols																							—	—	—	23	—
Bokss				—	—		—	1	2	1	—	—	—	—	2	—	3	4	3	—	2	1	1	2	3	6	2	—	—
Burāšana			—		—	—	—	—	—	—	—	4	3	2	8	4	6	7	6	4	7	8	9	14	11	18	12	11	7
Cīņas sports		2		—	—	1	5	2	3	2	4	5	3	2	3	5	8	9	4	5	10	5	11	9	7	18	3	2	1
Daiļlēkšana				—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	1	1	5	8	1	1	—
Džudo																—		—	—	—	—	—	2	1	—	14	3	2	2
Futbols			—	—	—	—	11	—	—		—	—	11	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	34	—	—	—
Galda teniss																						—	—	2	2	4	3	2	1
Golfs			1	—																									—
Jāšana			—		—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	1	7	—	—	—
Loka šaušana			—	—	—		—											—	—	—	—	—	—	—	1	6	2	1	1
Mākslas (sinhronā) peldēšana																					—	—	1	—	2	9	2	2	2
Modernā pieccīņa						—	—	—	—	—	1	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	1	—	1	2	—	—	—
Paukošana		9	—	—	—	7	3	6	5	—	8•	6	—	—	—	—	—	3	—	—	1	—	1	1	—	9	—	1	2
Peldēšana		15	—	—	—	1	—	1•	—	—	5	2•	—	—	2	—	—	5	2	2	3	4	2	8	14	28	18	13	14
Pludmales volejbols																								—	2	6	4	2	—
Riteņbraukšana		9	—	—	1	—	—	—	—	—	—	3	—	—	—	—	—	—	1	—	2	—	1	3	4	5	4	4	3
Rokasbumba											—							—	—	—	—	—	—	—	—	30	—	—	—
Smaiļošana un kanoe airēšana											—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	1	6	3	1	—
Softbols																								—	—	14	—
Svarcelšana		3•		1•			1	—	—	—	—	—	—	—	1	—	2	4	4	5	9	4	5	10	8	10	4	1	1
Šaušana		50•	—		7	9	9	7		—	8•	7	6	2	7	4	7	5	4	3	5	2	3	3	2	11	1	3	2
Tekvondo																									3	4	3	1	—
Teniss		7	—	—	—	—	1	3														3	4	2	1	4	2	—	—
Triatlons																									1	1	1	—	—
Ūdenspolo			—		—	—	9	9•	—	—	—	8•	—	—	—	—	11	11	—	11	13	13	13	13	13	26	26	13	13
Vieglatlētika		29•	2	10•	12	5	9	12	13	7	14	15	11•	6	19	5	7	12	12	8	10	6	11	25	43	56	32	23	25
Vingrošana		52•	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	3	2	10	11	13	9	9	9
Virves vilkšana			—	5•	—	—	—
Volejbols																—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	24	—	—	—
Sporta veids		1896	1900	1904	1908	1912	1920	1924	1928	1932	1936	1948	1952	1956	1960	1964	1968	1972	1976	1980	1984	1988	1992	1996	2000	2004	2008	2012	2016

Sportisti ziemas olimpiskajās spēlēs

Paskaidrojumi

#	Sportistu skaits
#•	Sportists(-i) startēja vairākos sporta veidos
—	Sportisti nestartēja
	Nebija iekļauts olimpisko spēļu programmā

Sportistu skaits

	1936	1948	1952	1956	1960	1964	1968	1972	1976	1980	1984	1988	1992	1994	1998	2002	2006	2010	2014	2018
Vīrieši	1	1	3	3		3	3	3	4	3	6	5	7	7	10	6	3	4	5	2
Sievietes	—	—	—	—		—	—	—	—	—	—	1	1	2	3	4	2	3	2	2
Kopā	1	1	3	3		3	3	3	4	3	6	6	8	9	13	10	5	7	7	4
Sporta veidi	2	1	1	1		1	2	1	2	1	2	2	3	5	6	5	3	3	4	2

Sadalījums pa ziemas olimpiskajiem sporta veidiem

Sporta veids		1936	1948	1952	1956	1960	1964	1968	1972	1976	1980	1984	1988	1992	1994	1998	2002	2006	2010	2014	2018
Biatlons							—	—	—	—	—	—	—	2•	1	1	2	1	2	—	—
Bobslejs		—	—	—	—		—	—	—	—	—	—	—	—	2	4	2	—	—	—	—
Distanču slēpošana		1•	—	—	—		—	1	—	2	—	2	3	5•	3	2	2	2	2	2	2
Kamaniņu braukšana		—	—	—	—		—	—	—	—	—	—	—	—	2	1	—	—	—	—	—
Kalnu slēpošana		1•	1	3	3		3	2	3	2	3	4	3	3	1	2	2	2	3	3	2
Skeletons			—														2	—	—	1	—
Snovbords																3	—	—	—	—	—
Tramplīnlēkšana		—	—	—	—		—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	1	—

Medaļu tabulas

Medaļas vasaras olimpiskajās spēlēs

Spēles	Zelts	Sudrabs	Bronza	Kopā	Rangs
2020 Tokija	2	1	1	4	36
2016 Riodežaneiro	3	1	2	6	26
2012 Londona	—	—	2	2	75
2008 Pekina	—	2	1	3	49
2004 Atēnas	6	6	4	16	15
2000 Sidneja	4	6	3	13	17
1996 Atlanta	4	4	—	8	16
1992 Barselona	2	—	—	2	26
1988 Seula	—	—	1	1	46
1984 Losandželosa	—	1	1	2	30
1980 Maskava	1	—	2	3	22
1976 Monreāla	—	—	—	0	—
1972 Minhene	—	2	—	2	29
1968 Mehiko	—	—	1	1	42
1964 Tokija	—	—	—	0	—
1960 Roma	1	—	—	1	21
1956 Melnburna	—	—	1	1	35
1952 Helsinki	—	—	—	0	—
1948 Londona	—	—	—	0	—
1936 Berlīne	—	—	—	0	—
1932 Losandželosa	—	—	—	0	—
1928 Amsterdama	—	—	—	0	—
1924 Parīze	—	—	—	0	—
1920 Antverpene	—	1	—	1	19
1912 Stokholma	1	—	1	2	15
1908 Londona	—	3	1	4	15
1904 Sentluisa	1	—	1	2	8
1900 Parīze	—	—	—	0	—
1896 Atēnas	10	17	19	46	1
Kopā	35	45	41	121	33

Medaļas ziemas olimpiskajās spēlēs

Spēles	Zelts	Sudrabs	Bronza	Kopā	Rangs
2022 Pekina	—	—	—	0	—
2018 Phjončhana	—	—	—	0	—
2014 Soči	—	—	—	0	—
2010 Vankūvera	—	—	—	0	—
2006 Turīna	—	—	—	0	—
2002 Soltleiksitija	—	—	—	0	—
1998 Nagano	—	—	—	0	—
1994 Lillehammere	—	—	—	0	—
1992 Albērvila	—	—	—	0	—
1988 Kalgari	—	—	—	0	—
1984 Sarajeva	—	—	—	0	—
1980 Leikplesida	—	—	—	0	—
1976 Insbruka	—	—	—	0	—
1972 Saporo	—	—	—	0	—
1968 Grenoble	—	—	—	0	—
1964 Insbruka	—	—	—	0	—
1960 Skvoveli
1956 Kortīna d'Ampeco	—	—	—	0	—
1952 Oslo	—	—	—	0	—
1948 Sanktmorica	—	—	—	0	—
1936 Garmiša-Partenkirhene	—	—	—	0	—
Kopā	0	0	0	0	—

Medaļas pa vasaras sporta veidiem

Sporta veids	Zelts	Sudrabs	Bronza	Kopā
Airēšana	—	1	2	3
Burāšana	3	2	3	8
Cīņas sports	1	3	7	11
Džudo	1	—	—	1
Džudo	1	—	1	2
Paukošana	2	1	1	4
Paukošana	1	4	3	8
Riteņbraukšana	1	3	—	4
Svarcelšana	6	5	4	15
Tekvondo	1	3	—	4
Teniss	—	1	1	2
Ūdenspolo	—	1	—	1
Vingrošana	4	4	5	13
Vieglatlētika	7	12	10	29
Vingrošana	5	3	3	11
Kopā (15 sporta veidi)	33	43	40	116

Medaļām bagātākie sportisti

Pirro Dima ir visveiksmīgākais Grieķijas sportists olimpiskajās spēlēs.

Šajā tabulā apkopoti tikai tie sportisti, kas pēc Starptautiskās Olimpiskās komitejas datiem pārstāvot Grieķiju ir ieguvuši trīs un vai vairāk olimpiskās medaļas.

Sportists	Sporta veids		Spēles	Gadi	Dzimums	Zelts	Sudrabs	Bronza	Kopā
Dima, PirroPirro Dima	Svarcelšana		Vasaras	1992 — 2004	Vīrietis	3	—	1	4
Ciklitirs, KonstantīnsKonstantīns Ciklitirs	Vieglatlētika		Vasaras	1908 — 1912	Vīrietis	1	2	1	4
Frangudis, JoanisJoanis Frangudis	Šaušana		Vasaras	1896	Vīrietis	1	1	1	3

Karognesēji

Grieķijas sportisti, kas nesuši valsts karogu olimpisko spēļu atklāšanas ceremonijā.

Vasaras olimpiskās spēles

• 2016 Riodežaneiro — Sofija Bekatoru
• 2012 Londona — Aleksandrs Nikolaidis
• 2008 Pekina — Iliass Iliadis
• 2004 Atēnas — Pirro Dima
• 2000 Sidneja — Nikolass Kaklamanakis
• 1996 Atlanta — Pirro Dima
• 1992 Barselona — Labrs Papakosts
• 1988 Seula — Haralambs Holidis
• 1984 Losandželosa — Stelijs Migiakis
• 1980 Maskava — Iliass Hatzipavlis
• 1976 Monreāla — Vasilijs Papageorgopuls
• 1972 Minhene — Hrists Papanikolau
• 1968 Mehiko — Hrists Papanikolau
• 1964 Tokija — Jorgs Marsels
• 1960 Roma — Kroņprincis Konstantīns
• 1956 Melnburna — Jorgs Rubanis
• 1952 Helsinki — Nikolass Sillass
• 1948 Londona — Jorgs Kalambokidis
• 1936 Berlīne — Joans Skadass
• 1932 Losandželosa — Hrists Mantiks
• 1928 Amsterdama — Antonijs Kariofilis
• 1924 Parīze — Hrists Vrets
• 1920 Antverpene — Vasilijs Zarkadis
• 1912 Stokholma — Konstantīns Ciklitira
• 1908 Londona — Nikolass Georgants
• 1904 Sentluisa — nav zināms
• 1900 Parīze — nav zināms
• 1896 Atēnas — nav zināms

Ziemas olimpiskās spēles

• 2018 Phjončhana — Sofija Ralle
• 2014 Soči — Panagiota Cakiri
• 2010 Vankūvera — Atanasijs Cakiris
• 2006 Turīna — Lefteris Fafalis
• 2002 Soltleiksitija — Lefteris Fafalis
• 1998 Nagano — Vasilis Dimitriadis
• 1994 Lillehammere — Tomai Lefusi
• 1992 Albērvila — Atanasijs Cakiris
• 1988 Kalgari — Atanasijs Cakiris
• 1984 Sarajeva — Andreass Pantelidis
• 1980 Leikplesida — Lazars Arhontopuls
• 1976 Insbruka — Spiross Teodoru
• 1972 Saporo — Panagiotis Aleksandris
• 1968 Grenoble — Dimitris Paps
• 1964 Insbruka — Dimitris Paps
• 1956 Kortīna d'Ampeco — Aleksandrs Vuksins
• 1952 Oslo — Fotis Mavriplis
• 1948 Sanktmorica — Fotis Mavriplis
• 1936 Garmiša-Partenkirhene — Dimitris Negrepontis

Ārējās saites

• «Greece». International Olympic Committee.
• «Olympic Medal Winners». International Olympic Committee.
• «Greece». Sports-Reference.com. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016-04-04. Arhivēts 2016-04-04 Wayback Machine vietnē.