Grieķija olimpiskajās spēlēs
Grieķija olimpiskajās spēlēs | |||||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
SOK kods | GRE | ||||||||
NOK | Grieķijas Olimpiskā komiteja | ||||||||
Mājaslapa |
www | ||||||||
Medaļas 36. vieta |
| ||||||||
Dalība vasaras olimpiskajās spēlēs | |||||||||
Dalība ziemas olimpiskajās spēlēs | |||||||||
Citas saistītas dalības | |||||||||
1906 neoficiālās olimpiskās spēles |
Grieķija olimpiskajās spēlēs piedalās kopš vasaras olimpisko spēļu atjaunošanas 1896. gadā. Grieķija ir viena no retajām mūsdienu valstīm, kas ir piedalījusies pilnīgi visās vasaras olimpiskajās spēlēs. Grieķija, atšķirībā no citām Rietumu valstīm, 1980. gada Maskavas olimpiskajās spēlēs startēja ar savu valsts karogu, neraugoties uz to, ka Grieķijas valdība atbalstīja amerikāņu veikto spēļu boikotu. Grieķija ziemas olimpiskajās spēlēs pirmo reizi piedalījās 1936. gadā. Kopš 1936. gada tā ir piedalījusies gandrīz visās ziemas olimpiskajās spēlēs, izņemot 1960. gada Skvoveli spēles.
Grieķija ir organizējusi divas vasaras olimpiskās spēles tās galvaspilsētā Atēnās. Grieķija organizēja pašas pirmās vasaras olimpiskās spēles 1896. gadā un 2004. gada vasaras olimpiskās spēles. Tā arī ir organizējusi 1906. gada neoficiālās olimpiskās spēles. Grieķija ir antīko olimpisko spēļu mājvieta. Olimpisko spēļu atklāšanas ceremonijā notiekošajā nāciju parādē Grieķija vienmēr stadionā ieiet pirmā, tādējādi godinot olimpisko spēļu dzimšanas vietu. Vienīgais izņēmums līdz šim bija 2004. gadā, kad tā olimpisko spēļu atklāšanā stadionā iegāja kā noslēdzošā valsts. Pirms katrām olimpiskajām spēlēm seno olimpisko spēļu vietā Olimpijā tiek iedegta olimpiskā lāpa, kas atspoguļo senos grieķu rituālus, un tādējādi tiek uzsākta olimpiskās lāpas stafete. Olimpisko spēļu noslēguma ceremonijā vienmēr tiek pacelts Grieķijas karogs, kā arī pašreizējās un nākamās rīkotājvalsts karogi.
Grieķija olimpiskajās spēlēs līdz šim ir izcīnījusi 121 olimpisko medaļu, 35 zelta, 45 sudraba un 41 bronzas medaļu, ierindojoties 36. vietā pēc iegūto medaļu kopskaita. Visas šīs medaļas ir izcīnītas vasaras olimpiskajās spēlēs. Kopumā Grieķija medaļas ir izcīnījusi 15 olimpiskajos sporta veidos. Visvairāk medaļu, 29 medaļas, Grieķija ir izcīnījusi vieglatlētikā. Vairāk par 10 medaļām Grieķija vēl ir izcīnījusi cīņas sportā, svarcelšanā, šaušanā un vingrošanā. No olimpiskajām spēlēm visveiksmīgākās tai ir bijušas 1896. gadā, kad tās sportisti kopā ir izcīnījuši 46 olimpiskās medaļas. Visvairāk medaļu, 4 medaļas, no Grieķijas sportistiem ir izcīnījis svarcēlājs Pirro Dima un vieglatlēts Konstantīns Ciklitirs.
Rīkotās spēles
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Grieķija ir organizējusi dovas vasaras olimpiskās spēles — Pirmās olimpiskās spēles mūsdienās 1896. gadā un 2004. gada spēles. Abas šīs spēles tika organizētas galvaspilsētā Atēnās. Līdz šim Parīze, Losandželosa un Atēnas ir vienīgās pilsētas, kurās ir divreiz organizētas vasaras olimpiskās spēles, savukārt Londona ir vienīgā pilsēta, kur tās ir notikušas jau trīs reizes. Atēnās tika rīkotas arī 1906. gada neoficiālās olimpiskās spēles, kuras Starptautiskā Olimpiskā komiteja tajā laikā uzskatīja par olimpiskajām spēlēm.[1]
Spēles | Rīkotājpilsēta | Datumi | Dalībvalstis | Dalībnieki | Sporta veidi, Notikumi |
---|---|---|---|---|---|
1896 Vasaras OS | Atēnas | 6. — 15. aprīlis | 14 | 241 | 9 sporta veidi, 43 notikumi |
1906 Vasaras OS (neoficiālās) | Atēnas | 22. aprīlis — 2. maijs | 20 | 854 | 12 sporta veidi, 78 notikumi |
2004 Vasaras OS | Atēnas | 13. — 29. augusts | 201 | 10 625 | 28 sporta veidi, 301 notikumi |
Sportisti vasaras olimpiskajās spēlēs
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Paskaidrojumi
# | Sportistu skaits |
#• | Sportists(-i) startēja vairākos sporta veidos |
— | Sportisti nestartēja |
Nebija iekļauts olimpisko spēļu programmā |
Sportistu skaits
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]1896 | 1900 | 1904 | 1908 | 1912 | 1920 | 1924 | 1928 | 1932 | 1936 | 1948 | 1952 | 1956 | 1960 | 1964 | 1968 | 1972 | 1976 | 1980 | 1984 | 1988 | 1992 | 1996 | 2000 | 2004 | 2008 | 2012 | 2016 | |
---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
Vīrieši | 169 | 3 | 14 | 20 | 22 | 47 | 37 | 23 | 10 | 38 | 56 | 48 | 13 | 48 | 18 | 44 | 58 | 34 | 38 | 59 | 44 | 56 | 87 | 82 | 215 | 82 | 65 | 56 |
Sievietes | — | — | — | — | — | 1 | — | — | 1 | 1 | — | — | — | — | — | 2 | 2 | 3 | 4 | 12 | 14 | 34 | 58 | 211 | 70 | 37 | 37 | |
Kopā | 169 | 3 | 14 | 20 | 22 | 47 | 38 | 23 | 10 | 39 | 57 | 48 | 13 | 48 | 18 | 44 | 60 | 36 | 41 | 63 | 56 | 70 | 121 | 140 | 426 | 152 | 102 | 93 |
Sporta veidi | 9 | 2 | 3 | 3 | 5 | 8 | 8 | 4 | 3 | 6 | 9 | 7 | 5 | 8 | 4 | 7 | 9 | 8 | 8 | 11 | 11 | 13 | 17 | 22 | 31 | 22 | 19 | 15 |
Sadalījums pa vasaras olimpiskajiem sporta veidiem
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Sporta veids | 1896 | 1900 | 1904 | 1908 | 1912 | 1920 | 1924 | 1928 | 1932 | 1936 | 1948 | 1952 | 1956 | 1960 | 1964 | 1968 | 1972 | 1976 | 1980 | 1984 | 1988 | 1992 | 1996 | 2000 | 2004 | 2008 | 2012 | 2016 | |||||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
Airēšana | — | — | — | — | — | — | — | — | — | 8 | 3 | 1 | 6 | — | — | — | — | 3 | 1 | 7 | 2 | 5 | 4 | 4 | 5 | 10 | 10 | ||||||||||
Badmintons | — | — | — | 2 | — | — | — | ||||||||||||||||||||||||||||||
Basketbols | — | — | 12• | — | — | — | — | — | — | — | — | — | — | 12 | — | 24 | 12 | — | — | ||||||||||||||||||
Beisbols | — | — | — | 23 | — | ||||||||||||||||||||||||||||||||
Bokss | — | — | — | 1 | 2 | 1 | — | — | — | — | 2 | — | 3 | 4 | 3 | — | 2 | 1 | 1 | 2 | 3 | 6 | 2 | — | — | ||||||||||||
Burāšana | — | — | — | — | — | — | — | — | 4 | 3 | 2 | 8 | 4 | 6 | 7 | 6 | 4 | 7 | 8 | 9 | 14 | 11 | 18 | 12 | 11 | 7 | |||||||||||
Cīņas sports | 2 | — | — | 1 | 5 | 2 | 3 | 2 | 4 | 5 | 3 | 2 | 3 | 5 | 8 | 9 | 4 | 5 | 10 | 5 | 11 | 9 | 7 | 18 | 3 | 2 | 1 | ||||||||||
Daiļlēkšana | — | — | — | — | — | — | — | — | — | — | — | — | — | — | — | — | — | — | — | 1 | 1 | 5 | 8 | 1 | 1 | — | |||||||||||
Džudo | — | — | — | — | — | — | 2 | 1 | — | 14 | 3 | 2 | 2 | ||||||||||||||||||||||||
Futbols | — | — | — | — | 11 | — | — | — | — | 11 | — | — | — | — | — | — | — | — | — | — | — | — | 34 | — | — | — | |||||||||||
Galda teniss | — | — | 2 | 2 | 4 | 3 | 2 | 1 | |||||||||||||||||||||||||||||
Golfs | 1 | — | — | ||||||||||||||||||||||||||||||||||
Jāšana | — | — | — | — | — | — | — | — | — | — | — | — | — | — | — | — | — | — | — | — | — | 1 | 7 | — | — | — | |||||||||||
Loka šaušana | — | — | — | — | — | — | — | — | — | — | — | 1 | 6 | 2 | 1 | 1 | |||||||||||||||||||||
Mākslas (sinhronā) peldēšana | — | — | 1 | — | 2 | 9 | 2 | 2 | 2 | ||||||||||||||||||||||||||||
Modernā pieccīņa | — | — | — | — | — | 1 | — | — | — | — | — | — | — | — | — | — | — | 1 | — | 1 | 2 | — | — | — | |||||||||||||
Paukošana | 9 | — | — | — | 7 | 3 | 6 | 5 | — | 8• | 6 | — | — | — | — | — | 3 | — | — | 1 | — | 1 | 1 | — | 9 | — | 1 | 2 | |||||||||
Peldēšana | 15 | — | — | — | 1 | — | 1• | — | — | 5 | 2• | — | — | 2 | — | — | 5 | 2 | 2 | 3 | 4 | 2 | 8 | 14 | 28 | 18 | 13 | 14 | |||||||||
Pludmales volejbols | — | 2 | 6 | 4 | 2 | — | |||||||||||||||||||||||||||||||
Riteņbraukšana | 9 | — | — | 1 | — | — | — | — | — | — | 3 | — | — | — | — | — | — | 1 | — | 2 | — | 1 | 3 | 4 | 5 | 4 | 4 | 3 | |||||||||
Rokasbumba | — | — | — | — | — | — | — | — | — | 30 | — | — | — | ||||||||||||||||||||||||
Smaiļošana un kanoe airēšana | — | — | — | — | — | — | — | — | — | — | — | — | — | — | 1 | 6 | 3 | 1 | — | ||||||||||||||||||
Softbols | — | — | 14 | — | |||||||||||||||||||||||||||||||||
Svarcelšana | 3• | 1• | 1 | — | — | — | — | — | — | — | 1 | — | 2 | 4 | 4 | 5 | 9 | 4 | 5 | 10 | 8 | 10 | 4 | 1 | 1 | ||||||||||||
Šaušana | 50• | — | 7 | 9 | 9 | 7 | — | 8• | 7 | 6 | 2 | 7 | 4 | 7 | 5 | 4 | 3 | 5 | 2 | 3 | 3 | 2 | 11 | 1 | 3 | 2 | |||||||||||
Tekvondo | 3 | 4 | 3 | 1 | — | ||||||||||||||||||||||||||||||||
Teniss | 7 | — | — | — | — | 1 | 3 | 3 | 4 | 2 | 1 | 4 | 2 | — | — | ||||||||||||||||||||||
Triatlons | 1 | 1 | 1 | — | — | ||||||||||||||||||||||||||||||||
Ūdenspolo | — | — | — | 9 | 9• | — | — | — | 8• | — | — | — | — | 11 | 11 | — | 11 | 13 | 13 | 13 | 13 | 13 | 26 | 26 | 13 | 13 | |||||||||||
Vieglatlētika | 29• | 2 | 10• | 12 | 5 | 9 | 12 | 13 | 7 | 14 | 15 | 11• | 6 | 19 | 5 | 7 | 12 | 12 | 8 | 10 | 6 | 11 | 25 | 43 | 56 | 32 | 23 | 25 | |||||||||
Vingrošana | 52• | — | — | — | — | — | — | — | — | — | — | — | — | — | — | — | — | — | — | — | 3 | 2 | 10 | 11 | 13 | 9 | 9 | 9 | |||||||||
Virves vilkšana | — | 5• | — | — | — | ||||||||||||||||||||||||||||||||
Volejbols | — | — | — | — | — | — | — | — | — | — | 24 | — | — | — | |||||||||||||||||||||||
Sporta veids | 1896 | 1900 | 1904 | 1908 | 1912 | 1920 | 1924 | 1928 | 1932 | 1936 | 1948 | 1952 | 1956 | 1960 | 1964 | 1968 | 1972 | 1976 | 1980 | 1984 | 1988 | 1992 | 1996 | 2000 | 2004 | 2008 | 2012 | 2016 |
Sportisti ziemas olimpiskajās spēlēs
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Paskaidrojumi
# | Sportistu skaits |
#• | Sportists(-i) startēja vairākos sporta veidos |
— | Sportisti nestartēja |
Nebija iekļauts olimpisko spēļu programmā |
Sportistu skaits
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]1936 | 1948 | 1952 | 1956 | 1960 | 1964 | 1968 | 1972 | 1976 | 1980 | 1984 | 1988 | 1992 | 1994 | 1998 | 2002 | 2006 | 2010 | 2014 | 2018 | |
---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
Vīrieši | 1 | 1 | 3 | 3 | 3 | 3 | 3 | 4 | 3 | 6 | 5 | 7 | 7 | 10 | 6 | 3 | 4 | 5 | 2 | |
Sievietes | — | — | — | — | — | — | — | — | — | — | 1 | 1 | 2 | 3 | 4 | 2 | 3 | 2 | 2 | |
Kopā | 1 | 1 | 3 | 3 | 3 | 3 | 3 | 4 | 3 | 6 | 6 | 8 | 9 | 13 | 10 | 5 | 7 | 7 | 4 | |
Sporta veidi | 2 | 1 | 1 | 1 | 1 | 2 | 1 | 2 | 1 | 2 | 2 | 3 | 5 | 6 | 5 | 3 | 3 | 4 | 2 |
Sadalījums pa ziemas olimpiskajiem sporta veidiem
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Sporta veids | 1936 | 1948 | 1952 | 1956 | 1960 | 1964 | 1968 | 1972 | 1976 | 1980 | 1984 | 1988 | 1992 | 1994 | 1998 | 2002 | 2006 | 2010 | 2014 | 2018 | |
---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
Biatlons | — | — | — | — | — | — | — | 2• | 1 | 1 | 2 | 1 | 2 | — | — | ||||||
Bobslejs | — | — | — | — | — | — | — | — | — | — | — | — | 2 | 4 | 2 | — | — | — | — | ||
Distanču slēpošana | 1• | — | — | — | — | 1 | — | 2 | — | 2 | 3 | 5• | 3 | 2 | 2 | 2 | 2 | 2 | 2 | ||
Kamaniņu braukšana | — | — | — | — | — | — | — | — | — | — | — | — | 2 | 1 | — | — | — | — | — | ||
Kalnu slēpošana | 1• | 1 | 3 | 3 | 3 | 2 | 3 | 2 | 3 | 4 | 3 | 3 | 1 | 2 | 2 | 2 | 3 | 3 | 2 | ||
Skeletons | — | 2 | — | — | 1 | — | |||||||||||||||
Snovbords | 3 | — | — | — | — | — | |||||||||||||||
Tramplīnlēkšana | — | — | — | — | — | — | — | — | — | — | — | — | — | — | — | — | — | 1 | — |
Medaļu tabulas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Medaļas pa vasaras sporta veidiem
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Sporta veids | Zelts | Sudrabs | Bronza | Kopā |
---|---|---|---|---|
Airēšana | — | 1 | 2 | 3 |
Burāšana | 3 | 2 | 3 | 8 |
Cīņas sports | 1 | 3 | 7 | 11 |
Džudo | 1 | — | — | 1 |
Džudo | 1 | — | 1 | 2 |
Paukošana | 2 | 1 | 1 | 4 |
Paukošana | 1 | 4 | 3 | 8 |
Riteņbraukšana | 1 | 3 | — | 4 |
Svarcelšana | 6 | 5 | 4 | 15 |
Tekvondo | 1 | 3 | — | 4 |
Teniss | — | 1 | 1 | 2 |
Ūdenspolo | — | 1 | — | 1 |
Vingrošana | 4 | 4 | 5 | 13 |
Vieglatlētika | 7 | 12 | 10 | 29 |
Vingrošana | 5 | 3 | 3 | 11 |
Kopā (15 sporta veidi) | 33 | 43 | 40 | 116 |
Medaļām bagātākie sportisti
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Šajā tabulā apkopoti tikai tie sportisti, kas pēc Starptautiskās olimpiskās komitejas datiem pārstāvot Grieķiju ir ieguvuši trīs un vai vairāk olimpiskās medaļas.
Sportists | Sporta veids | Spēles | Gadi | Dzimums | Zelts | Sudrabs | Bronza | Kopā | |
---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
Pirro Dima | Svarcelšana | Vasaras | 1992 — 2004 | Vīrietis | 3 | — | 1 | 4 | |
Konstantīns Ciklitirs | Vieglatlētika | Vasaras | 1908 — 1912 | Vīrietis | 1 | 2 | 1 | 4 | |
Joanis Frangudis | Šaušana | Vasaras | 1896 | Vīrietis | 1 | 1 | 1 | 3 |
Karognesēji
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Grieķijas sportisti, kas nesuši valsts karogu olimpisko spēļu atklāšanas ceremonijā.
Vasaras olimpiskās spēles
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 2016 Riodežaneiro — Sofija Bekatoru
- 2012 Londona — Aleksandrs Nikolaidis
- 2008 Pekina — Iliass Iliadis
- 2004 Atēnas — Pirro Dima
- 2000 Sidneja — Nikolass Kaklamanakis
- 1996 Atlanta — Pirro Dima
- 1992 Barselona — Labrs Papakosts
- 1988 Seula — Haralambs Holidis
- 1984 Losandželosa — Stelijs Migiakis
- 1980 Maskava — Iliass Hatzipavlis
- 1976 Monreāla — Vasilijs Papageorgopuls
- 1972 Minhene — Hrists Papanikolau
- 1968 Mehiko — Hrists Papanikolau
- 1964 Tokija — Jorgs Marsels
- 1960 Roma — Kroņprincis Konstantīns
- 1956 Melnburna — Jorgs Rubanis
- 1952 Helsinki — Nikolass Sillass
- 1948 Londona — Jorgs Kalambokidis
- 1936 Berlīne — Joans Skadass
- 1932 Losandželosa — Hrists Mantiks
- 1928 Amsterdama — Antonijs Kariofilis
- 1924 Parīze — Hrists Vrets
- 1920 Antverpene — Vasilijs Zarkadis
- 1912 Stokholma — Konstantīns Ciklitira
- 1908 Londona — Nikolass Georgants
- 1904 Sentluisa — nav zināms
- 1900 Parīze — nav zināms
- 1896 Atēnas — nav zināms
Ziemas olimpiskās spēles
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 2018 Phjončhana — Sofija Ralli
- 2014 Soči — Panagiota Cakiri
- 2010 Vankūvera — Atanasijs Cakiris
- 2006 Turīna — Lefteris Fafalis
- 2002 Soltleiksitija — Lefteris Fafalis
- 1998 Nagano — Vasilis Dimitriadis
- 1994 Lillehammere — Tomai Lefusi
- 1992 Albērvila — Atanasijs Cakiris
- 1988 Kalgari — Atanasijs Cakiris
- 1984 Sarajeva — Andreass Pantelidis
- 1980 Leikplesida — Lazars Arhontopuls
- 1976 Insbruka — Spiross Teodoru
- 1972 Saporo — Panagiotis Aleksandris
- 1968 Grenoble — Dimitris Paps
- 1964 Insbruka — Dimitris Paps
- 1956 Kortīna d'Ampeco — Aleksandrs Vuksins
- 1952 Oslo — Fotis Mavriplis
- 1948 Sanktmorica — Fotis Mavriplis
- 1936 Garmiša-Partenkirhene — Dimitris Negrepontis
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Karl Lennartz. «The 2nd International Olympic Games in Athens in 1906». Journal of Olympic History 10. International Society of Olympic Historians, 2001. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018. gada 23. septembrī. Skatīts: 2015. gada 27. marts.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- «Greece». International Olympic Committee.
- «Olympic Medal Winners». International Olympic Committee.
- «Greece». Sports-Reference.com. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016-04-04. Arhivēts 2016-04-04 Wayback Machine vietnē.
|
|