Pāriet uz saturu

Grieķija olimpiskajās spēlēs

Vikipēdijas lapa
Grieķija olimpiskajās spēlēs
SOK kods GRE
NOK Grieķijas Olimpiskā komiteja
Mājaslapa www.hoc.gr (grieķu valoda)
Medaļas
36. vieta
Zelts Sudrabs Bronza Kopā
35 45 41 121
Dalība vasaras olimpiskajās spēlēs
Dalība ziemas olimpiskajās spēlēs
Citas saistītas dalības
1906 neoficiālās olimpiskās spēles

Grieķija olimpiskajās spēlēs piedalās kopš vasaras olimpisko spēļu atjaunošanas 1896. gadā. Grieķija ir viena no retajām mūsdienu valstīm, kas ir piedalījusies pilnīgi visās vasaras olimpiskajās spēlēs. Grieķija, atšķirībā no citām Rietumu valstīm, 1980. gada Maskavas olimpiskajās spēlēs startēja ar savu valsts karogu, neraugoties uz to, ka Grieķijas valdība atbalstīja amerikāņu veikto spēļu boikotu. Grieķija ziemas olimpiskajās spēlēs pirmo reizi piedalījās 1936. gadā. Kopš 1936. gada tā ir piedalījusies gandrīz visās ziemas olimpiskajās spēlēs, izņemot 1960. gada Skvoveli spēles.

Grieķija ir organizējusi divas vasaras olimpiskās spēles tās galvaspilsētā Atēnās. Grieķija organizēja pašas pirmās vasaras olimpiskās spēles 1896. gadā un 2004. gada vasaras olimpiskās spēles. Tā arī ir organizējusi 1906. gada neoficiālās olimpiskās spēles. Grieķija ir antīko olimpisko spēļu mājvieta. Olimpisko spēļu atklāšanas ceremonijā notiekošajā nāciju parādē Grieķija vienmēr stadionā ieiet pirmā, tādējādi godinot olimpisko spēļu dzimšanas vietu. Vienīgais izņēmums līdz šim bija 2004. gadā, kad tā olimpisko spēļu atklāšanā stadionā iegāja kā noslēdzošā valsts. Pirms katrām olimpiskajām spēlēm seno olimpisko spēļu vietā Olimpijā tiek iedegta olimpiskā lāpa, kas atspoguļo senos grieķu rituālus, un tādējādi tiek uzsākta olimpiskās lāpas stafete. Olimpisko spēļu noslēguma ceremonijā vienmēr tiek pacelts Grieķijas karogs, kā arī pašreizējās un nākamās rīkotājvalsts karogi.

Grieķija olimpiskajās spēlēs līdz šim ir izcīnījusi 121 olimpisko medaļu, 35 zelta, 45 sudraba un 41 bronzas medaļu, ierindojoties 36. vietā pēc iegūto medaļu kopskaita. Visas šīs medaļas ir izcīnītas vasaras olimpiskajās spēlēs. Kopumā Grieķija medaļas ir izcīnījusi 15 olimpiskajos sporta veidos. Visvairāk medaļu, 29 medaļas, Grieķija ir izcīnījusi vieglatlētikā. Vairāk par 10 medaļām Grieķija vēl ir izcīnījusi cīņas sportā, svarcelšanā, šaušanā un vingrošanā. No olimpiskajām spēlēm visveiksmīgākās tai ir bijušas 1896. gadā, kad tās sportisti kopā ir izcīnījuši 46 olimpiskās medaļas. Visvairāk medaļu, 4 medaļas, no Grieķijas sportistiem ir izcīnījis svarcēlājs Pirro Dima un vieglatlēts Konstantīns Ciklitirs.

Rīkotās spēles

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Grieķija ir organizējusi dovas vasaras olimpiskās spēles — Pirmās olimpiskās spēles mūsdienās 1896. gadā un 2004. gada spēles. Abas šīs spēles tika organizētas galvaspilsētā Atēnās. Līdz šim Parīze, Losandželosa un Atēnas ir vienīgās pilsētas, kurās ir divreiz organizētas vasaras olimpiskās spēles, savukārt Londona ir vienīgā pilsēta, kur tās ir notikušas jau trīs reizes. Atēnās tika rīkotas arī 1906. gada neoficiālās olimpiskās spēles, kuras Starptautiskā Olimpiskā komiteja tajā laikā uzskatīja par olimpiskajām spēlēm.[1]

Spēles Rīkotājpilsēta Datumi Dalībvalstis Dalībnieki Sporta veidi, Notikumi
1896 Vasaras OS Atēnas 6. — 15. aprīlis 14 241 9 sporta veidi, 43 notikumi
1906 Vasaras OS (neoficiālās) Atēnas 22. aprīlis — 2. maijs 20 854 12 sporta veidi, 78 notikumi
2004 Vasaras OS Atēnas 13. — 29. augusts 201 10 625 28 sporta veidi, 301 notikumi

Sportisti vasaras olimpiskajās spēlēs

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Paskaidrojumi
# Sportistu skaits
#• Sportists(-i) startēja vairākos sporta veidos
Sportisti nestartēja
Nebija iekļauts olimpisko spēļu programmā

Sportistu skaits

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
1896 1900 1904 1908 1912 1920 1924 1928 1932 1936 1948 1952 1956 1960 1964 1968 1972 1976 1980 1984 1988 1992 1996 2000 2004 2008 2012 2016
Vīrieši 169 3 14 20 22 47 37 23 10 38 56 48 13 48 18 44 58 34 38 59 44 56 87 82 215 82 65 56
Sievietes 1 1 1 2 2 3 4 12 14 34 58 211 70 37 37
Kopā 169 3 14 20 22 47 38 23 10 39 57 48 13 48 18 44 60 36 41 63 56 70 121 140 426 152 102 93
Sporta veidi 9 2 3 3 5 8 8 4 3 6 9 7 5 8 4 7 9 8 8 11 11 13 17 22 31 22 19 15

Sadalījums pa vasaras olimpiskajiem sporta veidiem

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Sporta veids 1896 1900 1904 1908 1912 1920 1924 1928 1932 1936 1948 1952 1956 1960 1964 1968 1972 1976 1980 1984 1988 1992 1996 2000 2004 2008 2012 2016
Airēšana 8 3 1 6 3 1 7 2 5 4 4 5 10 10
Badmintons 2
Basketbols 12• 12 24 12
Beisbols 23
Bokss 1 2 1 2 3 4 3 2 1 1 2 3 6 2
Burāšana 4 3 2 8 4 6 7 6 4 7 8 9 14 11 18 12 11 7
Cīņas sports 2 1 5 2 3 2 4 5 3 2 3 5 8 9 4 5 10 5 11 9 7 18 3 2 1
Daiļlēkšana 1 1 5 8 1 1
Džudo 2 1 14 3 2 2
Futbols 11 11 34
Galda teniss 2 2 4 3 2 1
Golfs 1
Jāšana 1 7
Loka šaušana 1 6 2 1 1
Mākslas (sinhronā) peldēšana 1 2 9 2 2 2
Modernā pieccīņa 1 1 1 2
Paukošana 9 7 3 6 5 8• 6 3 1 1 1 9 1 2
Peldēšana 15 1 1• 5 2• 2 5 2 2 3 4 2 8 14 28 18 13 14
Pludmales volejbols 2 6 4 2
Riteņbraukšana 9 1 3 1 2 1 3 4 5 4 4 3
Rokasbumba 30
Smaiļošana un kanoe airēšana 1 6 3 1
Softbols 14
Svarcelšana 3• 1• 1 1 2 4 4 5 9 4 5 10 8 10 4 1 1
Šaušana 50• 7 9 9 7 8• 7 6 2 7 4 7 5 4 3 5 2 3 3 2 11 1 3 2
Tekvondo 3 4 3 1
Teniss 7 1 3 3 4 2 1 4 2
Triatlons 1 1 1
Ūdenspolo 9 9• 8• 11 11 11 13 13 13 13 13 26 26 13 13
Vieglatlētika 29• 2 10• 12 5 9 12 13 7 14 15 11• 6 19 5 7 12 12 8 10 6 11 25 43 56 32 23 25
Vingrošana 52• 3 2 10 11 13 9 9 9
Virves vilkšana 5•
Volejbols 24
Sporta veids 1896 1900 1904 1908 1912 1920 1924 1928 1932 1936 1948 1952 1956 1960 1964 1968 1972 1976 1980 1984 1988 1992 1996 2000 2004 2008 2012 2016

Sportisti ziemas olimpiskajās spēlēs

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Paskaidrojumi
# Sportistu skaits
#• Sportists(-i) startēja vairākos sporta veidos
Sportisti nestartēja
Nebija iekļauts olimpisko spēļu programmā

Sportistu skaits

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
1936 1948 1952 1956 1960 1964 1968 1972 1976 1980 1984 1988 1992 1994 1998 2002 2006 2010 2014 2018
Vīrieši 1 1 3 3 3 3 3 4 3 6 5 7 7 10 6 3 4 5 2
Sievietes 1 1 2 3 4 2 3 2 2
Kopā 1 1 3 3 3 3 3 4 3 6 6 8 9 13 10 5 7 7 4
Sporta veidi 2 1 1 1 1 2 1 2 1 2 2 3 5 6 5 3 3 4 2

Sadalījums pa ziemas olimpiskajiem sporta veidiem

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Sporta veids 1936 1948 1952 1956 1960 1964 1968 1972 1976 1980 1984 1988 1992 1994 1998 2002 2006 2010 2014 2018
Biatlons 2• 1 1 2 1 2
Bobslejs 2 4 2
Distanču slēpošana 1• 1 2 2 3 5• 3 2 2 2 2 2 2
Kamaniņu braukšana 2 1
Kalnu slēpošana 1• 1 3 3 3 2 3 2 3 4 3 3 1 2 2 2 3 3 2
Skeletons 2 1
Snovbords 3
Tramplīnlēkšana 1

Medaļas vasaras olimpiskajās spēlēs

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Spēles Zelts Sudrabs Bronza Kopā Rangs
Valsts karogs: Japāna 2020 Tokija 2 1 1 4 36
Valsts karogs: Brazīlija 2016 Riodežaneiro 3 1 2 6 26
Valsts karogs: Apvienotā Karaliste 2012 Londona 2 2 75
Valsts karogs: Ķīna 2008 Pekina 2 1 3 49
Valsts karogs: Grieķija 2004 Atēnas 6 6 4 16 15
Valsts karogs: Austrālija 2000 Sidneja 4 6 3 13 17
Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis 1996 Atlanta 4 4 8 16
Valsts karogs: Spānija 1992 Barselona 2 2 26
Valsts karogs: Dienvidkoreja 1988 Seula 1 1 46
Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis 1984 Losandželosa 1 1 2 30
Valsts karogs: Padomju Savienība 1980 Maskava 1 2 3 22
Valsts karogs: Kanāda 1976 Monreāla 0
Valsts karogs: Rietumvācija 1972 Minhene 2 2 29
Valsts karogs: Meksika 1968 Mehiko 1 1 42
Valsts karogs: Japāna 1964 Tokija 0
Valsts karogs: Itālija 1960 Roma 1 1 21
Valsts karogs: Austrālija 1956 Melnburna 1 1 35
Valsts karogs: Somija 1952 Helsinki 0
Valsts karogs: Apvienotā Karaliste 1948 Londona 0
Valsts karogs: Vācijas Impērija 1936 Berlīne 0
Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis 1932 Losandželosa 0
Valsts karogs: Nīderlande 1928 Amsterdama 0
Valsts karogs: Francija 1924 Parīze 0
Valsts karogs: Beļģija 1920 Antverpene 1 1 19
Valsts karogs: Zviedrija 1912 Stokholma 1 1 2 15
Valsts karogs: Apvienotā Karaliste 1908 Londona 3 1 4 15
Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis 1904 Sentluisa 1 1 2 8
Valsts karogs: Francija 1900 Parīze 0
Valsts karogs: Grieķija 1896 Atēnas 10 17 19 46 1
Kopā 35 45 41 121 33

Medaļas ziemas olimpiskajās spēlēs

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Spēles Zelts Sudrabs Bronza Kopā Rangs
Valsts karogs: Ķīna 2022 Pekina 0
Valsts karogs: Dienvidkoreja 2018 Phjončhana 0
Valsts karogs: Krievija 2014 Soči 0
Valsts karogs: Kanāda 2010 Vankūvera 0
Valsts karogs: Itālija 2006 Turīna 0
Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis 2002 Soltleiksitija 0
Valsts karogs: Japāna 1998 Nagano 0
Valsts karogs: Norvēģija 1994 Lillehammere 0
Valsts karogs: Francija 1992 Albērvila 0
Valsts karogs: Kanāda 1988 Kalgari 0
Valsts karogs: Dienvidslāvija 1984 Sarajeva 0
Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis 1980 Leikplesida 0
Valsts karogs: Austrija 1976 Insbruka 0
Valsts karogs: Japāna 1972 Saporo 0
Valsts karogs: Francija 1968 Grenoble 0
Valsts karogs: Austrija 1964 Insbruka 0
Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis 1960 Skvoveli
Valsts karogs: Itālija 1956 Kortīna d'Ampeco 0
Valsts karogs: Norvēģija 1952 Oslo 0
Valsts karogs: Šveice 1948 Sanktmorica 0
Valsts karogs: Vācijas Impērija 1936 Garmiša-Partenkirhene 0
Kopā 0 0 0 0

Medaļas pa vasaras sporta veidiem

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Sporta veids Zelts Sudrabs Bronza Kopā
Airēšana 1 2 3
Burāšana 3 2 3 8
Cīņas sports 1 3 7 11
Džudo 1 1
Džudo 1 1 2
Paukošana 2 1 1 4
Paukošana 1 4 3 8
Riteņbraukšana 1 3 4
Svarcelšana 6 5 4 15
Tekvondo 1 3 4
Teniss 1 1 2
Ūdenspolo 1 1
Vingrošana 4 4 5 13
Vieglatlētika 7 12 10 29
Vingrošana 5 3 3 11
Kopā (15 sporta veidi) 33 43 40 116

Medaļām bagātākie sportisti

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Pirro Dima ir visveiksmīgākais Grieķijas sportists olimpiskajās spēlēs.

Šajā tabulā apkopoti tikai tie sportisti, kas pēc Starptautiskās olimpiskās komitejas datiem pārstāvot Grieķiju ir ieguvuši trīs un vai vairāk olimpiskās medaļas.

Sportists Sporta veids Spēles Gadi Dzimums Zelts Sudrabs Bronza Kopā
Dima, PirroPirro Dima Svarcelšana Vasaras 1992 — 2004 Vīrietis 3 1 4
Ciklitirs, KonstantīnsKonstantīns Ciklitirs Vieglatlētika Vasaras 1908 — 1912 Vīrietis 1 2 1 4
Frangudis, JoanisJoanis Frangudis Šaušana Vasaras 1896 Vīrietis 1 1 1 3

Grieķijas sportisti, kas nesuši valsts karogu olimpisko spēļu atklāšanas ceremonijā.

Vasaras olimpiskās spēles

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ziemas olimpiskās spēles

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  1. Karl Lennartz. «The 2nd International Olympic Games in Athens in 1906». Journal of Olympic History 10. International Society of Olympic Historians, 2001. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018. gada 23. septembrī. Skatīts: 2015. gada 27. marts.

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]