Grieķijas republikas referendums (1974)

Vikipēdijas lapa

Grieķijas republikas referendums bija 1974. gada 8. decembrī Grieķijā noticis referendums, kurā atkārtoti (pēc 1973. gada referenduma) tika apstiprināta Grieķijas republikāniskā valsts iekārta un izbeigta iepriekš pastāvējusī Grieķijas Karaliste. Referendumā piedalījās 75,6% balsstiesīgo vēlētāju, no kuriem 69,2% atbalstīja republikas saglabāšanu.

Pēc Grieķijas militārās huntas gāšanas 1974. gada 23. jūlijā valstī tika atjaunota demokrātija un 1952. gada monarhijas konstitūcija. Karalis Konstantīns II bija pārliecināts, ka jaunieceltais premjerministrs Karamanlis, kurš jau no 1955. līdz 1963. gadam bija vadījis konservatīvo spēku valdību, aicinās viņu atgriezties Grieķijā. Taču pēc 1974. gada 17. novembra vēlēšanām pārliecinošu vairākumu ieguvušais Kramanlis izsludināja jaunu referendumu par valsts iekārtu. Trimdā dzīvojošajam Konstantīnam II netika atļauts atgriezties valstī un aģitēt par monarhijas saglabāšanu.

Grieķijas Karalistē monarhijas stāvoklis vienmēr bija nestabils, valstī pastāvēja sena un spēcīga republikāniskā tendence. 20. gadsimta notikumi — apvērsumi, okupācijas, diktatūras, pilsoņu karš, karaļa iejaukšanās iekšpolitikā — tikai palielināja monarhijas pretinieku skaitu.

Rezultāti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

No valstī reģistrētajiem 6,24 miljoniem vēlētāju referendumā piedalījās 4,71 miljoni (75,6%) no kuriem “Par” nobalsoja 3,24 miljoni (69,2%) un “Pret” nobalsoja 1,44 miljoni (30,8%).