Sengrieķu mitoloģija

Vikipēdijas lapa
(Pāradresēts no Grieķu mitoloģija)
Jump to navigation Jump to search
Sengrieķu dievu valdnieka Zeva atveidojums

Sengrieķu mitoloģija ir mītu un leģendu kopums par dieviem, varoņiem un rituāliem Senajā Grieķijā. Sengrieķu mitoloģija ir arī par dabu, par pasauli, tās izveidošanos, kā arī seno grieķu kultu un rituālu nozīmīgumu. Sengrieķu mītos ir daudz izdomājumu, bet vispārīgi sengrieķi tos uzskatīja par patiesiem notikumiem. Sengrieķu mitoloģija ir atstājusi milzīgu iespaidu uz Rietumu pasaules mākslas un literatūras attīstību. Mūsdienās zinātnieki, pētot mītus, ne tikai mēģina noskaidrot kaut ko vairāk par Senās Grieķijas civilizāciju, bet arī to, kā šie mīti ir veidojušies.[1]

Grieķu mitoloģija ir izklāstīta ļoti lielā stāstu krājumā, kā arī attēlota mākslā, piemēram, gleznās, uz vāzēm, kā arī ziedojumos, kas pasniegti dieviem. Grieķu mītos tiek stāstīts, kā ir izveidojusies pasaule, kādi notikumi ir norisinājušies dažādu grieķu dievu, dieviešu un varoņu dzīvēs, kā arī citi mitoloģiski notikumi.

Mītu avoti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sākotnēji mīti ir pārgājuši no paaudzes uz paaudzi tikai mutvārdu ceļā; tāpēc atsevišķos gadījumos notikumi noteiktā mītā var atšķirties. Mūsdienās zināmie mīti galvenokārt ir iegūti no sengrieķu literatūras, galvenokārt no Homēra eposiem "Iliāda" un " Odiseja". Šajos darbos ir aprakstīta dažādu varoņu dzīves gaitas.

Mīti par sengrieķu dievu izcelsmi un viņu raduraksti ir aprakstīti Hēsioda poēmā "Teogonija" (aptuveni 700 gadus p.m.ē.). Nozīmīgs avots ir arī otrs Hēsioda veikums "Darbi un dienas", kurā ir apskatīta zemnieku dzīves un darba apstākļi Senajā Grieķijā.

Fragmentāri pēc Homēra eposi dažādos laikos un dažādu autoru radīti ir palīdzējuši iegūt iztrūkstošu informāciju par Trojas karu, kas ir aprakstīts "Iliādā" un "Odisejā". Šie fragmentārie darbi tiek saukti par Homēra himnām (īsi prozas darbi), un tie ir atsevišķu mītu galvenie uzziņas avoti. Arī daudzi lirikas dzejnieki ir saglabājuši savos darbos sengrieķu mītus, piemēram, Tēbās dzīvojošā Pindara odas ir bagātīgās ar leģendām un mītiem.

19. gadsimtā vācu amatieru arheologs Heinrihs Šlīmanis atklāja Mikēnu civilizāciju, savukārt angļu arheologs Arturs Evanss 20. gadsimtā Krētas salā atklāja Mīnojiešu civilizācija. Abi atklājumi būtiski veicinājuši izpratni par sengrieķu mitoloģiju un rituālu attīstību.

Sengrieķu mitoloģijas tēli[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. «Volume: Hellas, Article: Greek Mythology». Encyclopaedia The Helios. 1952.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]