Pāriet uz saturu

Griezulis

Vikipēdijas lapa
Griezulis Gulbenes stacijā
Tramvaju griezulis Sanfrancisko

Griezulis ir dzelzceļa vai cita transporta veida inženierbūve, kas paredzēta vilces ritošā sastāva apgriešanai, vai pagriešanai, lai to novietotu uz vēdekļveida depo ceļiem.

Griezuļu iedalījums

[labot | labot pirmkodu]

Griezuļi pēc nesošās konstrukcijas izvietojuma iedalās divos tipos:

Griezuļi ar sliežu ceļu, kas izvietots zem nesošās fermas un griezuļi, kuriem sliežu ceļš izvietots virs nesošās fermas.

Griezuļiem, kuriem sliežu ceļš izvietots zem nesošās fermas nav nepieciemšama dziļa griezuļa bedre, kas atvieglo griezuļa celtniecību vietās ar augstu gruntsūdeņu līmeni.

Griezuļiem, kuriem sliežu ceļš novietots virs nesošās fermas ir vienkāršāka konstrukcija, taču nepieciešams krietni lielāks zemes darbu apjoms to izbūves laikā, jo nepieciešams iegremdēt griezuļa nesošās daļas, lai nodrošinātu sliežu ceļa vienādu augstumu.

Pēc griezuļa balsta konstrukcijas griezuļus iedala līdzsvarotos un nelīdzsvarotos griezuļos.

Līdzsvarots griezulis balstās tikai vienā punktā, kas vienlaikus ir arī griezuļa centrālais balsts un ass. Lai arī šāda tipa griezuļiem ir nedaudz vienkāršāka konstrukcija, to ekspluatācija prasa augstu precizitāti novietojot uz tā ritošo sastāvu tā, lai ritošā sastāva smaguma centrs sakristu ar griezuļa asi.

Nelīdzsvarots griezulis balstās ne tikai uz centrālās ass daļas, bet arī un nesošās fermas galos perpendikulāri griezuļa garenasij izvietotiem riteņiem, kuri brauc pa tiem speciāli griezuļa bedrē izbūvētu sliedi vai sliežu ceļu. Šāda tipa griezuļi ir sarežğītāki konstrukcijā, nekā līdzsvaroti griezuļi, taču vienkāršāki ekspluatācijā.

Latvijā pārsvarā tiek izmantoti nelīdzsvarota tipa griezuļi ar sliežu ceļu izvietotu virs to nesošās fermas.

Griezuļu piedziņas un bloķēšanas mehānismi

[labot | labot pirmkodu]

Lai nodrošinātu drošu ritošā sastāva uzbraukšanu un nobraukšanu no griezuļa, griezuli aprīko ar speciālu bloķēšanas mehānismu, kas neļauj griezulim pagriezties ritošā sastāva kustības laikā.

Lai nodrošinātu griezuļa darbību, apgrieztu lokomotīvi, sākotnēji tika izmantots cilvēka muskuļu spēks. Šādi darbināms griezulis vēl joprojām darbojas Ventspils Piejūras brīvdabas muzeja Kalna stacijā. Mūsdienās pamatā griezuļu piedziņai tiek izmantoti elektrodzinēji.

Griezuļi Latvijā

[labot | labot pirmkodu]

Latvijas dzelzceļu tīklā saglabājušies nedaudzi griezuļi, kas pamatā atrodas lokomotīvju depo teritorijās. Lielākais un viens no pēdējiem regulāri izmantotajiem griezuļiem atrodas Rīgas lokomotīvju depo. Tāpat griezuļi saglabājušies Jelgavas un Gulbenes depo, kā arī Ventspils Piejūras brīvdabas muzejā. Gulbenes depo griezulis sevī apvieno gan šaursliežu, gan platsliežu griezuli.

Griezuļu alternatīvas

[labot | labot pirmkodu]

Būdama diezgan sarežğīta un komplicēta inženierbūve, griezulis ir vēdekļveida depo neatņemama sastāvdaļa, kuru liela izmēra depo aizvietot ir praktiski neiespējami. Gala un līniju starpstacijās griezuli var aizstāt ar apgriešanās trijstūri, kas ir krietni vienkāršāks inženierkonstrukciju ziņā, bet aizņem krietni lielāku teritoriju.

Reizēm kā apgriešanās trijstūris var kalpot trīs staciju savienojošās līnijas. Kā spilgts piemērs šādam gadijumam ir Šķirotavas — Zemitānu, Zemitānu — Rīgas, un Rīgas — Šķirotavas līniju apkopojums.

Atsauces

[labot | labot pirmkodu]

Ārējās saites

[labot | labot pirmkodu]