Gripsholmas pils

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Gripsholmas pils
Gripsholms slott
Gripsholmas pils
Gripsholmas pils (Zviedrija)
Gripsholmas pils
Gripsholmas pils
Gripsholmas pils (Eiropa)
Gripsholmas pils
Gripsholmas pils
Vispārīga informācija
Arhitektūras stils renesanse
Atrašanās vieta Mariefreda, Sēdermanlandes lēne, Karogs: Zviedrija Zviedrija
Koordinātas 59°15′22″N 17°13′09″E / 59.256111°N 17.219167°E / 59.256111; 17.219167Koordinātas: 59°15′22″N 17°13′09″E / 59.256111°N 17.219167°E / 59.256111; 17.219167
Būvniecības sākums 1537. gads
Pabeigta 1709. gads

Gripsholmas pils (zviedru: Gripsholms slott) ir 16. gadsimta pils Zviedrijā, Mēlarena ezera krastā, apmēram 60 kilometrus uz rietumiem no Stokholmas centra. No karaļa Gustava I laikiem 16. gadsimtā līdz 18. gadsimtam pils kalpoja kā viena no Zviedrijas karaļu rezidencēm. Kaut arī mūsdienās pils ir publiski pieejama un tajā atrodas Zviedrijas Nacionālā portretu galerija, pils vēl aizvien ir viena no Zviedrijas kroņa pilīm (kungliga slott i Sverige).

Pirmā pils šajā vietā uzcelta 14. gadsimta septiņdesmitajos gados. 1404. gadā tā kļuva par karalienes Margaritas īpašumu. 1472. gadā to iegādājās Stens Stūre Vecākais, kas 1498. gadā to piešķīra kartūziešu ordenim.

1526. gadā, Zviedrijas reformācijas gaitā, karalis Gustavs I pili ordenim konfiscēja un pilnībā pārbūvēja. Turpmākos gadus pils bieži bija galma rezidence. No 1563. līdz 1567. gadam karalis Eriks IV ieslodzījumā pilī turēja savu pusbrāli Juhanu III un viņa sievu Katrīnu. 1566. gadā pilī piedzima Sigismunds III. Pēc Erika IV gāšanas no troņa, lomas mainījās, un no 1571. līdz 1573. gadam pilī ieslodzījumā savukārt atradās Eriks IV. No 1571. līdz 1573. gadam pils bija karaļa Gustava II Ādolfa atraitnes Brandenburgas Marijas Eleonoras rezidence. No 1654. līdz 1715. gadam pilī bieži dzīvoja Kārļa X Gustava sieva Hedviga Eleonora. Pēc viņas nāves pils kādu laiku stāvēja tukša, vēlāk šeit ierīkoja cietumu.

1773. gadā karalis Gustavs III pili renovēja karalienes Sofijas Magdalēnas vajadzībām. No 1781. līdz 1792. gadam šeit darbojās Gustava III Franču teātris. Pēc 1809. gada apvērsuma pilī tika ieslodzīts karalis Gustavs IV Ādolfs ar ģimeni. Šeit viņš 29. martā atteicās no troņa. No 1822. gada pilī atrodas Zviedrijas Nacionālā portretu galerija. 19. gadsimta beigās notika pretrunīgi vērtēta restaurācija.

Attēlu galerija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]