Grunduļu dzimta

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Grunduļu dzimta
Gobionidae (Bleeker, 1859)
Grundulis (Gobio gobio)
Grundulis (Gobio gobio)
Klasifikācija
ValstsDzīvnieki (Animalia)
TipsHordaiņi (Chordata)
KlaseStarspures (Actinopteri)
KohortaKaulpūšļu kohorta (Otomorpha)
KārtaKarpveidīgās (Cypriniformes)
ApakškārtaKarpu apakškārta (Cyprinoidei)
DzimtaGrunduļu dzimta (Gobionidae)
Grunduļu dzimta Vikikrātuvē

Grunduļu dzimta (Gobioninae) ir viena no karpveidīgo kārtas (Cypriniformes) dzimtām,[1] kas apvieno 207 saldūdens zivju sugas un kas tiek iedalītas 28 ģintīs.[2] Lielākā ģints dzimtā ir grunduļi (Gobio), kas apvieno 38 zivju sugas,[3] bet otra lielākā — sīkpūšļa grunduļi (Microphysogobio) ar 26 sugām.[4] Vairākas ģintis ir monotipiskas, un tajās ir tikai viena suga.[2] Šīs dzimtas zivis mājo Eiropā un Āzijā.[2]

Balstoties uz ģenētiskajiem atklājumiem, 2016. gadā tika izdalīta grunduļu dzimta.[1] Pirms tam šī zivju grupa tika sistematizēta kā karpu dzimtas apakšdzimta. Līdz ar jaunākajām iespējām ģenētikas zinātnē grunduļu dzimtas klasifikācija, līdzīgi kā citu dzīvnieku klasifikācijas, piedzīvo biežas izmaiņas — ik pa brīdim kādas ģintis tiek atdalītas, citas pievienotas vai izveidotas jaunas.[2]

Latvijā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Latvijā savvaļā mājo viena grunduļu dzimtas suga — grundulis (Gobio gobio).[5] Tas sastopams daudzās upēs un ezeros, arī Rīgas jūras līča piekrastē upju grīvu tuvumā.[6] Iespējams, Latvijā sastopama arī otra grunduļu dzimtas suga — Amūras čebačeks (Pseudorasbora parva).[5] Tas kopā ar balto amūru, melno amūru, balto platpieri un raibo platpieri ievests un iedzīvojies Lietuvā, Ukrainā, Moldovā un vairākās citās Austrumeiropas valstīs. Latvijā savvaļas populācijas izveidošanās nav zināma. Iespējama populāciju pastāvēšana dīķsaimniecību tuvumā, kur tiek audzēts baltais un melnais amūrs, kā arī baltais un raibais platpieris.[7]

Sistemātika[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Grunduļu dzimta (Gobioninae)[2]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]