Guama

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Guamas Teritorija
Territory of Guam
Guåhan
Guamas karogs Guamas ģerbonis
Karogs Ģerbonis
Devīze"Where America's Day Begins"
(Kur Amerikas diena sākas)
Himna"Fanohge Chamoru"
Location of Territory of Guam
Galvaspilsēta Hagātņa
13°30′N 144°48′E / 13.500°N 144.800°E / 13.500; 144.800
Lielākā pilsēta Dededo
Valsts valodas čamorru, angļu
Valdība
 -  ASV prezidents Donalds Tramps
 -  Gubernators Edijs Baza Kalvo (Eddie Baza Calvo)
ASV organizēta neinkorporēta teritorija
 -  Guamas akts 1950. g. 
Platība
 -  Kopā 541,3 km² (192)
Iedzīvotāji
 -  iedzīvotāji 2016. g. 162 742 (179)
 -  Blīvums 307/km² (37)
IKP (PPP) 2013. gada aprēķins
 -  Kopā $4,88 miljardi 
 -  Uz iedzīvotāju $30 500 
Valūta ASV dolārs (USD)
Laika josla (UTC+10)
Interneta domēns .gu
ISO 3166-1 kods 316 / GUM / GU
Tālsarunu kods +1 671

Guama (čamorru: Guåhan, izrunā: [ˈɡʷɑhɑn]; angļu: Guam, [ˈɡwɑːm]), pilnā nosaukumā Guamas Teritorija (Territory of Guam), ir Amerikas Savienoto Valstu organizēta neinkorporēta teritorija Klusā okeāna rietumos Marianas salu dienvidos. Guama ir lielākā no šī arhipelāga salām. Tā ir viena no piecām no ASV atkarīgajām teritorijām ar civilu valdību. Guamas administratīvais centrs ir Hagātņa, bet lielākā apdzīvotā vieta ir Dededo. Visi Guamā dzimušie cilvēki ir ar ASV pilsonību. Guamas platība ir 541 km², bet iedzīvotāju skaits 2016. gadā bija 163 tūkstoši.

Guamas pirmiedzīvotāji čamorri šo teritoriju sāka apdzīvot pirms aptuveni 4000 gadiem. Fernāns Magelāns bija pirmais eiropietis, kas nonāca šajā zemē. Tas notika 1521. gada 6. martā, bet spāņi salas kolonizēšanu sāka 1668. gadā. No 16. līdz 18. gadsimtam Guama bija nozīmīga spāņu kuģu apstāšanās vieta Klusā okeāna ūdeņos. 1898. gada 21. jūnijā, Spānijas—ASV kara laikā, Guamu Spānijai atņēma ASV.

Otrā pasaules kara laikā, 1941. gada 7. decembrī, Japānas impērija iekaroja Guamu. Viņi to bija okupējuši uz divarpus gadiem. Amerikāņi Guamu atkaroja 1944. gada 21. jūlijā. Kopš 1960. gadiem Guamas saimniecība balstās uz tūrismu un ASV Bruņoto spēku vajadzību nodrošināšanu.

Ģeogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Guamas sala ziemeļu-dienvidu virzienā stiepjas 50 km garumā. Salas ziemeļu daļa topogrāfiski stipri atšķiras no dienvidu daļas. Ziemeļos ir kaļķakmens plato, kurai apkārt ir koraļļi. Savukārt dienvidu daļa ir vulkāniskas izcelsmes, un tai piemīt kalnains reljefs. Augstākā virsotne ir Lamls (406 m v.j.l.). Kalnus klāj sacietējusi lava, kvarcīts un slāneklis.

Guama atrodas 340 km uz ziemeļaustrumiem no Čelendžera dzelmes, kas ir dziļākā vieta pasaulē un atrodas Marianas dziļvagā.

Guama valda tropu musonu klimats. Dienā gaisa temperatūra ir 26–27 °C. Lietus sezona ilgst no maija līdz novembrim. Visvairāk nokrišņu ir augustā (410 mm). Sausākais mēnesis ir aprīlis (55 mm). Lietus sezonā salu nereti skar taifūni. Viens no tādiem 1962. gadā nopostīja gandrīz visu salu.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]