Guanīns ir purīna atvasinājums un viena no piecām galvenajām nukleobāzēm, kas veido dezoksiribonukleīnskābes (DNS) un ribonukleīnskābes (RNS) struktūru. Tā ķīmiskā formula ir C5H5N5O, un tas pieder pie slāpekli saturošiem heterocikliskiem savienojumiem, kas ir būtiski ģenētiskās informācijas kodēšanai, pārmantošanai un translācijai. DNS dubultspirālē guanīns veido komplementāras ūdeņraža saites ar citozīnu (G–C pāri), kas nodrošina spirāles stabilitāti un precīzu ģenētiskās informācijas kopēšanu replikācijas laikā. Šī pāru veidošanās sistēma ir būtiska ģenētiskā koda uzturēšanai un nukleīnskābju strukturālajai integritātei.
Bioloģiskos audos guanīns sastopams gan nukleotīdu un nukleozīdu (piemēram, guaninozīna un GTP) sastāvā, gan brīvajā formā šūnās, kur tas piedalās vielmaiņas un purīnu apmaiņas procesos. Ārpus nukleīnskābēm guanīna kristāliskās plāksnītes veido gaismu atstarojošu spīdumu un interferences efektus vairākos dzīvnieku organismos, īpaši zivju zvīņās un putnu spalvās, kur tās kalpo kā optiski materiāli. Šī īpašība tiek izmantota arī kosmētikas un krāsvielu rūpniecībā, kur guanīna kristāli rada metālisku vai perlamutra mirdzumu.
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Guanīns.
.svg){kind=small}