Gunārs Duburs

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Gunārs Duburs
Personīgā informācija
Dzimis 1934. gada 12. jūnijā (84 gadi)
Rīga, Karogs: Latvija Latvija
Tautība latvietis
Zinātniskā darbība
Zinātne ķīmija
Alma mater Latvijas Universitāte

Gunārs Duburs (1934) ir latviešu ķīmiķis, habilitēts ķīmijas doktors (Dr. habil. chem.), Latvijas Universitātes ķīmijas profesors (1988). Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenais loceklis (1992). Veicis starptautiskas nozīmes pētījumus heterociklisko savienojumu ķīmijas un medicīniskās ķīmijas laukā.

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis 1934. gada 12. jūnijā Rīgā. Studēja Latvijas Universitātes (LU) Ķīmijas fakultātē, kuru beidza 1957. gadā. Strādāja LZA Organiskās sintēzes institūtā (OSI) par jaunāko zinātnisko līdzstrādnieku (1957–1964), aizstāvēja zinātņu kandidāta grādu (1962) un 1964. gadā kļuva par OSI Membrānaktīvo savienojumu un b-diketonu laboratorijas vadītāju. 1971. gadā viņš patentēja jaunu antioksidantu, radioprotektoru un augšanas stimulatoru "Dietonu". 1971. un 1976. gadā PSRS D. Mendeļējeva ķīmiķu biedrība viņam piešķīra prēmijas, bet 1977. gadā viņš ieguva arī Latvijas PSR Valsts prēmiju par jaunu bioloģiski aktīvu savienojumu atklāšanu. 1978. gadā viņš patentēja jaunu preparātu ar nosaukumu "Foridons" ar hipotenzīvu aktivitāti un ietekmi uz veģetatīvās nervu sistēmas funkcijām.

1979. gadā viņš aizstāvēja ķīmijas zinātņu doktora grādu un 1980. gadā tika iecelts par OSI direktora vietnieku zinātniskajā darbā. 1984. gadā viņš patentēja jaunu preparātu smadzeņu asinsrites uzlabošanai un cukura diabēta ārstēšanai ar nosaukumu "Cerebrokrasts". 1988. gadā viņu ievēlēja par Latvijas Universitātes ķīmijas profesoru, 1990. gadā par Latvijas Zinātņu akadēmijas korespondētājlocekli, 1992. gadā par LZA īsteno locekli.

2002. gadā viņam piešķīra Latvijas Valsts emeritētās zinātnieka statusu, 2006. gadā Pasaules Intelektuālā īpašuma organizācija (World Intelectual Property Organization) Gunāram Duburam piešķīra zelta medaļu un diplomu par daudzajiem patentētajiem izgudrojumiem medicīniskajā ķīmijā, īpaši par radioprotektora Dietona izgudrošanu un ieviešanu praksē onkoloģiskajās klīnikās.

Apbalvojumi un pagodinājumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Latvijas Zinātņu Akadēmijas Prezidija prēmijas (1970, 1971, 1972, 1980, 1984)
  • Latvijas PSR Valsts prēmija (1977)
  • G. Vanaga prēmija (1984)
  • Latvijas Republikas Ministru padomes prēmija (1990)
  • S. Hillera medaļa (1991)
  • P. Valdena medaļa (1994)
  • D. H. Grindeļa medaļa (1996)
  • Latvijas Republikas Ministru kabineta balva (1999)

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]