Dzimis 1934. gada 12. jūnijā Rīgā. Studēja Latvijas Universitātes (LU) Ķīmijas fakultātē, kuru beidza 1957. gadā. Strādāja LZA Organiskās sintēzes institūtā (OSI) par jaunāko zinātnisko līdzstrādnieku (1957–1964), aizstāvēja zinātņu kandidāta grādu (1962) un 1964. gadā kļuva par OSI Membrānaktīvo savienojumu un b-diketonu laboratorijas vadītāju.
1971. gadā viņš patentēja jaunu antioksidantu, radioprotektoru un augšanas stimulatoru "Dietonu".
1971. un 1976. gadā PSRS D. Mendeļējeva ķīmiķu biedrība viņam piešķīra prēmijas, bet 1977. gadā viņš ieguva arī Latvijas PSR Valsts prēmiju par jaunu bioloģiski aktīvu savienojumu atklāšanu. 1978. gadā viņš patentēja jaunu preparātu ar nosaukumu "Foridons" ar hipotenzīvu aktivitāti un ietekmi uz veģetatīvās nervu sistēmas funkcijām.
1979. gadā viņš aizstāvēja ķīmijas zinātņu doktora grādu un 1980. gadā tika iecelts par OSI direktora vietnieku zinātniskajā darbā. 1984. gadā viņš patentēja jaunu preparātu smadzeņu asinsrites uzlabošanai un cukura diabēta ārstēšanai ar nosaukumu "Cerebrokrasts".
1988. gadā viņu ievēlēja par Latvijas Universitātes ķīmijas profesoru, 1990. gadā par Latvijas Zinātņu akadēmijas korespondētājlocekli, 1992. gadā par LZA īsteno locekli.
2002. gadā viņam piešķīra Latvijas Valsts emeritētās zinātnieka statusu, 2006. gadā Pasaules Intelektuālā īpašuma organizācija (World Intelectual Property Organization) Gunāram Duburam piešķīra zelta medaļu un diplomu par daudzajiem patentētajiem izgudrojumiem medicīniskajā ķīmijā, īpaši par radioprotektora Dietona izgudrošanu un ieviešanu praksē onkoloģiskajās klīnikās.