Gustavs Šķenders

Gustavs Šķenders Personīgā informācija Dzimis 1895. gada 1. jūnijā Krievijas Impērija, Vecgulbenes pagasts (tagad Latvija) Miris 1951. gada 12. augustā (56 gadi) Latvija, Valmiera Tautība latvietis Nodarbošanās karavīrs, virsnieks

Gustavs Šķenders (1895—1951) bija latviešu karavīrs un Latvijas armijas virsnieks, Triju Zvaigžņu ordeņa un Viestura ordeņa kavalieris.

Dzīvesgājums

Dzimis 1895. gada 1. jūnijā Vecgulbenes pagastā. Viņa tēvs bija Augusts Šķenders. 1915. gada 30. jūnijā beidza Priekules lauksaimniecības skolu.

1915. gada 8. septembrī iesaukts Krievijas Impērijas armijā, dienējis 14. kājnieku pulka rezerves bataljonā. 1916. gada 23. janvārī pārcelts uz Latviešu strēlnieku rezerves pulku.

Latvijas brīvības cīņu laikā 1919. gada 24. maijā iestājās Latviešu 1. inženieru sapieru rotā. 1919. gada 15. jūnijā rota tika pārformēta par bataljonu, bet 1919. gada 12. augustā Šķenders dienēja Kurzemes inženieru rotā.

1919. gada 1. decembrī iestājās Latvijas Kara skolas 1. rotā kā kadets. 1920. gada 14. martā paaugstināts par kadetu kaprāli, 26. martā — par kadetu seržantu. 1920. gada 20. maijā beidza Kara skolu un tika paaugstināts par leitnantu ar izdienu no 1919. gada 1. decembra.

Pēc Kara skolas beigšanas dienēja Latgales inženieru rotā kā Ceļu un tiltu komandas priekšnieka palīgs. 1921. gada 12. aprīlī iecelts par Sapieru bataljona 3. sapieru rotas komandiera vietas izpildītāju, bet 1922. gada 1. janvārī — par šīs rotas vada komandieri. 1922. gada 19. martā beidza Sakaru virsnieku kursus.

1923. gada 20. jūnijā apbalvots ar Latvijas atbrīvošanas kara piemiņas zīmi. 1923. gada 22. septembrī beidza Virsnieku kursus ar 1. šķiru, bet 1923. gada 17. novembrī paaugstināts par virsleitnantu ar izdienu no 1922. gada 1. decembra.

1926. gada 20. aprīlī iecelts par Saimniecības komandas priekšnieku. 1927. gada 15. aprīlī Sapieru bataljons tika pārformēts par Sapieru pulku, kur Šķenders turpināja dienestu kā 3. sapieru rotas vecākais virsnieks.

1928. gada 14. novembrī apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeņa V šķiru. 1928. gada 24. novembrī saņēma Latvijas brīvības cīņu 10 gadu jubilejas medaļu. 1928. gada 8. decembrī iecelts par 2. sapieru rotas komandieri.

1929. gada 26. martā paaugstināts par kapteini ar izdienu no 1926. gada 21. marta. Vēlāk dienēja kā Sapieru pulka adjutants, Instruktoru rotas komandieris un Kurzemes divīzijas pārvaldes sapieru virsnieks. 1934. gada 21. septembrī beidza Sapieru virsnieku kursus, bet 1937. gada 30. janvārī — Bataljona komandieru kursus.

1938. gada 21. jūlijā iecelts par Sapieru pulka saimniecības priekšnieku. 1938. gada 30. jūnijā paaugstināts par pulkvedi-leitnantu. 1939. gada 3. augustā apbalvots ar Viestura ordeņa IV šķiru ar šķēpiem.

Pēc Latvijas okupācijas 1940. gadā pārskaitīts uz Sarkanās armijas 24. teritoriālo strēlnieku korpusu un 183. strēlnieku divīzijas atsevišķo sapieru bataljonu kā bataljona komandieris. No 1941. līdz 1944. gadam strādāja par veikala pārzini. No 1944. līdz 1946. gadam atradās ieslodzījumā. Pēc atbrīvošanas dzīvoja Valmierā.

Miris 1951. gada 12. augustā. Apbedīts Rīgas Meža kapos.

Skatīt arī

• Masļenku robežincidents

Apbalvojumi

• Triju Zvaigžņu ordeņa V šķira;
• Viestura ordeņa IV šķira ar šķēpiem;
• Latvijas atbrīvošanas kara piemiņas zīme;
• Latvijas brīvības cīņu 10 gadu jubilejas medaļa.