Gustavs Ernesakss

Vikipēdijas lapa
Gustavs Ernesakss
Gustav Ernesaks
Personīgā informācija
Dzimis 1908. gada 12. decembrī
Valsts karogs: Krievijas Impērija Perila, Igaunijas guberņa, Krievijas Impērija (tagad Karogs: Igaunija Igaunija)
Miris 1993. gada 24. janvārī (84 gadi)
Valsts karogs: Igaunija Tallina, Igaunija
Tautība igaunis
Profesionālā informācija
Žanrs operas, skaņdarbi koriem
Mācības Tallinas konservatorija
Apbalvojumi Sociālistiskā Darba Varonis (1974), PSRS Tautas skatuves mākslinieks (1956), PSRS Valsts prēmiju (1947; 1951), Ļeņina prēmija (1970) u.c.
Gustava Ernesaksa kapa piemineklis.

Gustavs Ernesakss (igauņu: Gustav Ernesaks, 1908. gada 12. decembris1993. gada 24. janvāris) bija igauņu komponists un diriģents.

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis Harju apriņķī. 1931. gadā absolvējis Tallinas konservatorijas muzikālās pedagoģijas klasi un 1934. gadā kompozīcijas klasi. No 1937. gada bija Tallinas konservatorijas pedagogs.[1]

Otrā pasaules kara laikā evakuējies kopā ar Padomju karaspēku. Evakuācijā no 1942. līdz 1944. gadam Ernesakss vadīja Igaunijas Valsts ansambļus. Atgriezies dzimtenē 1944. gadā nodibinājis Igaunijas PSR Valsts Akadēmisko vīru kori (no 1989. gada Nacionālais), kas bija pirmais šāda veida koris Igaunijā.[2][3] Šo kori Ernesakss vadīja no 1944. līdz 1975. gadam. 1945. gadā viņu izvēl par Tallinas konservatorijas profesoru un 1947. gadā viņš kļūst par Igauņu dziesmu svētku virsdiriģentu.[1]

Kā komponists sarakstījis vairākas operas ("Vētru krasts", "Roku rokā"), skaņdarbus koriem ("Dziedi, brīvā tauta!", "Kā dzīvo zvejnieki"), mūziku teātrim un kino. Igaunijas PSR himnas mūzikas autors. Par saviem skaņdarbiem un darbību koru kustībā padomju laikā saņēmis vairākus apbalvojumus — Sociālistiskā Darba Varonis (1974), PSRS Tautas skatuves mākslinieks (1956), PSRS Valsts prēmiju (1947; 1951), Ļeņina prēmija (1970) u.c.[1]

Viens no Ernesaksa populārākajiem darbiem ir dziesma "Mana tēvu zeme ir man mīļa", kas tapusi muzikāli apdarinot 19. gadsimta atmodas patriotiskās dzejnieces Lidijas Koidulas dzejoli. Šī dziesma tika uzskatīta par neoficiālu nacionālo himnu padomju okupācijas laikā.[4]

Komunistiskās partijas biedrs, Igaunijas PSR Augstākās Padomes 4. — 7. sasaukumu deputāts.[2]

Atsauces un piezīmes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 1,2 Latvijas padomju enciklopēdija. 3. sējums. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija. 211. lpp.
  2. 2,0 2,1 Герои страны — Эрнесакс Густав Густавович (krieviski)
  3. Mūsdienās šī kora nosaukums ir Igaunijas Nacionālais vīru koris RAM
  4. Malle Jirma — Literatūra Igaunijā Arhivēts 2010. gada 27. augustā, Wayback Machine vietnē. (Jaunā Gaita nr. 65, 1967)

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]