Gustavs Klucis

Vikipēdijas lapa
Gustavs Klucis
Gustavs Klucis
Dzimis 1895. gada 4. janvārī
Ķoņu pagasts, Valmieras apriņķis, Krievijas Impērija
Miris 1938. gada 26. februārī
Butovas poligons, KPFSR, PSRS
Tautība latvietis
Nozares glezniecība

Gustavs Klucis (krievu: Густав Густавович Клуцис; dzimis 1895. gada 4. janvārī, miris 1938. gada 26. februārī) bija latviešu plakātists, dizainers, gleznotājs. Viens no zināmākajiem latviešu izcelsmes māksliniekiem pasaulē. Viens no ievērojamākiem t.s. "krievu konstruktīvisma" stila iedibinātājiem un pārstāvjiem mākslā.

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis 1895. gada 4. janvārī Valmieras apriņķa Ķoņu pagastā. Mācījās Valmieras skolotāju seminārā (1911—1913), tad Rīgas pilsētas mākslas skolā (1913—1915) pie Jaņa Rozentāla, Vilhelma Purvīša, Jāņa Roberta Tillberga. Pirmā pasaules kara laikā 1915. gadā devās uz Petrogradu, kur turpināja mācības Ķeizariskās mākslas veicināšanas biedrības skolas darbnīcā. 1917. gadā piedalījās Februāra revolūcijā, vēlāk arī Oktobra apvērsumā. Latvijas brīvības cīņu laikā dienēja Padomju Latvijas armijas 9. latviešu strēlnieku pulkā.

Kopš 1918. gada dzīvoja Maskavā. 1918.—1921. gadā turpināja mācības Iļjas Maškova un V. Meškova studijā, Konstantīna Korovina studijā, Valsts Brīvajās mākslas darbnīcās (vēlāk Augstākajās mākslinieciski tehniskajās darbnīcās) pie K. Maļeviča. 1921.—1924. gados darbojās Mākslinieciskās kultūras institūtā. Strādāja par pedagogu Poligrāfijas institūtā.

Lielā terora laikā NKVD "Latviešu operācijas" ietvaros 1938. gadā apcietināts un 26. februārī nošauts Butovas poligonā.[1]

Mākslinieciskā darbība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

"Konstrukcija" (1921).

Iesākumā darbojies glezniecībā. 1918. gadā pievērsies fotomontāžai, darinājis plakātus, izmantojis fotomontāžu arī grāmatu un preses grafikā. Projektējis aģitācijas dizaina objektus, kā arī monumentālos valsts svētku noformējumus pilsētā. Darbojies "Latviešu strēlnieku mākslas studijā" kremlī. 1928. gadā piedalījies mākslinieku grupas "Oktobris" dibināšanā, aktīvi līdzdarbojies latviešu kultūras un izglītības biedrībā "Prometejs". 1937. gadā noformēja PSRS paviljonu Vispasaules sasniegumu izstādē Parīzē. Sarakstījis teorētisku rakstu "Fotomontāža kā jauns aģitmākslas veids" (1931).

Izstādes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Izstāde "Gustavs Klucis. Tiesības uz eksperimentu" Tretjakova galerijā 2013. gadā.

Izstādēs piedalījies no 1918. gada. Personālizstādes Maskavā (1920., 1961. (kopā ar Naumu Gabo un Antonu Pevzneru), 2013.[2]), Rīgā (1959., 1970., 1984., 1998., 2005.), Valmierā (1971.), Kaselē (1991.), Ņujorkā (2004., kopā ar dzīvesbiedri, mākslinieci Valentīnu Kulaginu), Strasbūrā (2005.), Hāgā (2008.).

Piemiņai[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Literatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Māksla un arhitektūra biogrāfijās, II. — Rīga, 1996.
  • Lapidusa Ņ. Gustavs Klucis. // Latviešu tēlotāja māksla. — Rīga, 1977.
  • Borgs J. Gustavs Klucis. // Grafika un poligrāfija. Nr. 3, 1999.
  • Ориганская Л. Густав Клуцис. — Москва, 1981
  • Gustav Klucis: Retrospektive. — Kassel, 1991

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]