Gustavs Vanags

Šis raksts ir par ķīmiķi. Par citām jēdziena Vanags nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.

Gustavs Vanags Personīgā informācija Dzimis 1891. gada 10. martā Žagares pagasts, Kauņas guberņa, Krievijas impērija (tagad Ukru pagasts, Latvija) Miris 1965. gada 8. maijā (74 gadi) Rīga, Latvijas PSR (tagad Latvija)

Zinātniskā darbība Zinātne ķīmija Alma mater Latvijas Universitāte Pasniedzēji Pauls Valdens Studenti Emīlija Gudriniece Jānis Polis Elmārs Grēns, Valdis Oškāja Apbalvojumi Latvijas PSR Valsts prēmija (1959) Darba Sarkanā karoga ordenis (1961) Latvijas PSR Nopelniem bagātais zinātnes un tehnikas darbinieks

Gustavs Vanags (dzimis 1891. gada 10. martā, miris 1965. gada 8. maijā) bija latviešu ķīmiķis organiķis. Viens no 1944. gada 17. marta Latvijas Centrālās padomes memoranda parakstītājiem. Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas īstenais loceklis.

Dzīvesgājums

Dzimis 1891. gada 10. martā Sniķeres muižas Rungu mājās (tagad Ukru pagastā). Mācījās Jelgavas klasiskajā ģimnāzijā, 1910. gadā iestājās Rīgas Politehniskajā institūtā. Pēc atgriešanās no bēgļu gaitām Krievijā, 1921. gadā beidza studijas Latvijas Universitātē.

1932. gadā G. Vanags aizstāvēja ķīmijas doktora grādu, strādāja par LU Ķīmijas fakultātes Organiskās ķīmijas katedras vadītāju, no 1958. līdz 1965. gadam bija Rīgas Politehniskā institūta Organiskās ķīmijas katedras vadītājs. Darbojās arī Zinātņu akadēmijas Ķīmijas institūtā un Organiskās sintēzes institūtā, kur vadīja pētījumus ciklisko beta diketonu, it īpaši indāndiona, ķīmijā. Gustavs Vanags un viņa skolnieki radījuši vairākus medicīnā, lauksaimniecībā un analītiskajā ķīmijā lietojamus produktus (omefīnu, bindonu, nitroindāndionu, ratindānu).

Miris pēkšņā nāvē 1965. gada 8. maijā Rīgā. 13. maijā apglabāts Meža kapos.

Piemiņa

Gustava Vanaga vārdā nosaukta 1967. gadā dibināta prēmija (tagad balva), ko reizi divos gados pasniedz par labākajiem darbiem ķīmijā.

Ārējās saites

• Šķirklis letonika.lv
• Izstāde „Gustavs Vanags un organiskā ķīmija Latvijā”